Veikalos nonākuši pirmie Latvijas tomāti; manāma arī krāpniecība

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) dārzeņu izcelsmes pārbaudēs šajā sezonā atklājis jau 23 gadījumus, kad ārzemju produkcija uzdota par Latvijā audzēto. Aizvadītajā nedēļa veikalos parādījušies pirmie vietējie gurķi un tomāti.  Kas iedzīvotājiem ļauj pārliecināties, vai mūsu gurķi atšķiras no importētajiem vai ne? Viena no atšķirībām ir augstā cena, taču vietējie ražotāji stāsta, ka arī pašai produkcijai ir dažas atšķirības.

Mārupes siltumnīcās pusotru metru garajos stādos jau visur redzami pirmie gurķi, un plus 20 grādu siltajā siltumnīcā darbinieki vāc ražu uz slīdošajiem ratiem. Lai arī saule pēdējā laikā bijusi bieži, naktis tomēr diezgan saldējušas, tādēļ siltuma enerģijas izmaksas esot līdz 50% no gurķa cenas, stāsta siltumnīcu vadītājs Jānis Bērziņš. „Kamēr stādi ir jauni, nedrīkst neko taupīt. Ir jādod optimālā temperatūra, lai viņi justos labi un normāli ražotu. Vēl visa sezona ir priekšā. Par apkuri aiziet stingri vairāk naudas nekā pērn, bet arī raža ir labāka, gan jau kompensēsies,” stāsta Bērziņš.

Cena pavisam noteikti atšķir vietējo no importa dienvidu gurķa, bet esot arī citas atšķirības pašos dārzeņos. Augšana jeb attīstība īpaši neatšķiras, turklāt arī paši stādi uz Latviju tiek atvesti no ārzemēm. Taču, piemēram, Polijas un Spānijas gurķus no Latvijā audzētā atšķir tas, ka vietējās siltumnīcas atrodas tuvāk realizēšanas vietai un gurķis veikalā nonāk svaigs un gatavāks. Savukārt ārzemju dārzeņi ir jānolasa ātrāk, tad jāmazgā un jāapstrādā ar kādām vielām, lai varētu tos vēl transportēt uz Latviju. Audzēšanas tehnoloģija gan daudzviet ir vienāda.

Arī jaunais siltumnīcu komplekss ''Mežvidi'' Kārsavas pusē tirgotājiem jau nodevis pirmos vietējos tomātus. Tie auguši no Somijas ievestos stādos, stāsta uzņēmuma valdes loceklis Edgars Romanovskis.

„Pateicoties saulainajai nedēļai, tomāti kā cāļi šķīlās un ātri palika sarkani. Tomāti šeit netiek noplūkti zaļi un mākslīgi nenogatavojas ārpus auga,” stāsta uzņēmējs. Romanovskis norāda, ka audzētāju vidū bijušas diskusijas par iespēju arī Latvijā uz vietas audzēt pašus stādus lielos apjomos.

Savukārt PVD ik pavasari pastiprināti kontrolē gurķu un tomātu izcelsmes valstu dokumentus, lai aizsargātu Latvijas tirgu. Pārbauda arī kvalitātes standartus - dārzeņiem jābūt tīriem, svaigiem, bez svešām smaržām un pietiekami gataviem.

Biežāk ar izcelsmi grēkojot tirgū. PVD pārtikas uzraudzības departamenta daļas vadītājs Māris Eiklons stāsta: „Pagājušajā nedēļā veiktas pārbaudes 159 uzņēmumos, un 23 gadījumos konstatēts, ka cenu zīmēs ir nepareizi norādīta izcelsmes valsts. Nav noslēpums, ka iedzīvotāji pavasarī vēlas pirkt Latvijas gurķi un tomātu, līdz ar to ir arī negodīgi tirgotāji, kuri uzdod ievestos dārzeņus par vietējiem.”

Krāpšanās ar izcelsmes valsti arvien ir aktuāla problēma, un audzētāji norāda, ka tieši sodu sistēmai pret viltvāržiem jākļūst stingrākai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti