4. studija

Ja pali atkārtojas ziemas vidū - ko tas nozīmē dabai un cilvēkiem?

4. studija

Tiem, kas ierodas Rīgā ar autobusu, jāizkāpj pie Centrāltirgus vai kanālmalā!

Kā vērtējami diktatorus slavinoši iespieddarbi veikalos?

Veikala plauktos kalendārs ar Staļinu uz vāka. Komentē Valsts drošības dienests un vēsturnieki

Latvijā veikala plauktos manīts kalendārs ar PSRS diktatora Josifa Staļina attēlu uz vāka. Izrādās – šāda attēla izmantošana publiskajā telpā nav liegta, ja vien tas neslavina režīma noziedzīgos nodarījumus.

LTV raidījuma “4. studija” skatītājs veikalā pamanījis kalendāru, uz kura lepni izslējies Staļins. Skatītājs neizpratnē par šādu diktatora attēlošanu.

Valsts drošības dienests skaidroja, ka saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu PSRS diktatora Josifa Staļina attēla izmantošana publiskos materiālos Latvijā nav aizliegta, ja vien tās mērķis nav saistīts ar Staļina režīma izdarīto noziedzīgo nodarījumu slavināšanu, noliegšanu vai attaisnošanu.

Vienlaikus Valsts drošības dienesta vērtējumā šādu kalendāru atrašanās veikalu plauktos neveicina Latvijas sabiedrības saliedētību. Staļina režīms īstenoja noziegumus pret cilvēci, daudzām tautām nesot milzīgu postu, tādēļ padomju diktatora šāda veida godināšana vērtējama kā neētiska.

Turklāt Staļina attēla izmantošana publiskos materiālos, ja vien tas netiek darīts izglītojošos vai zinātniskos nolūkos, ir atbilstoša Krievijas vēstures politikas mērķim glorificēt Josifu Staļinu, atspoguļojot kā varoni.

Uz to, ka svarīgs ir ne tikai attēls, bet arī tā vēstījums, norādīja Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs Gints Apals: “Šajā nozīmē ir svarīgi, kādu jēdzienisko slodzi nes attēls. Arī Okupācijas muzeja jaunajā ekspozīcijā, protams, būs diktators Staļins attēlā tādā nolūkā, lai šie cilvēki caur attēlu uzsvērtu padomju režīma ļauno, noziedzīgo dabu, tās ciešanas, kuras latviešu tautai šis režīms ir radījis.

Protams, ir jājautā, kāds ir šī kalendāra nolūks: vai tas ir slavināt Staļinu vai atsegt viņa vadītā režīma noziedzīgo būtību.”

Iedziļinoties kalendāra saturā, nākas secināt, ka tas ir veltījums padomju laika plakātiem, kas mākslas vēsturē ir ieņēmuši paliekošu vietu.

Tiesa, iespējams, bez mākslas palīdzības kulta statuss diktatoriem un tirāniem nebūtu tik nozīmīgs. “Plakāts ir īss vēstījums, lielformāta darbs. Tas nes kaut kādu uzdevumu, īsu kodolīgu tekstu – “Slava Staļinam” vai “Slava vadonim”. Un abos totalitārajos režīmos – gan padomju, gan nacistiskajā – šī slavināšana un kults nenoliedzami seko, tas nav tikai Staļina kults,” skaidroja Latvijas Nacionālā arhīva eksperts Ainārs Bambals.

Lielākoties valsts tirānu un diktatoru atspoguļojums mākslas darbos bija nevis pašu mākslinieku iedvesmas avots, bet gan tā laika režīma obligātais pasūtījums. Tomēr māksla, lai arī “radīta mokās”, turpina dzīvot.

“Kamēr vien cilvēki atceras, viņus var izvilkt ārā no vēstures, ielikt pavisam kādā citā kontekstā, tas var sākties atkal no jauna. Tad, kad mēs skatāmies, kāpēc cilvēki nēsā T kreklu ar kaut kādu attēlu, tur daudz kas ir atkarīgs no konteksta. Tas var būt gan tāpēc, ka šis cilvēks uzskata, ka tas ir viņa personiskais elks un tāpēc viņš to grib popularizēt. Gan tas var būt pilnīgi pretēji, tas var būt – nēsāt ironiskā veidā ar domu izsmiet šāda veida rīcību vai uzskatu. Un to ir grūti pateikt,” norādīja antropologs Klāvs Sedlenieks.

Tā kā kalendārs ir izdots Krievijā, grūti pateikt, kāds konteksts šeit ir domāts. Tas var būt aicinājums atcerēties padomju režīmu, bet tikpat labi tā ir domāta kā ironija par tiem laikiem.

“Protams, tie cilvēki, kas cietuši no Staļina režīma, šādu darbību var pamatoti uzskatīt par apvainojumu. Un tas salīdzināms ar daudzu citu okupācijas simbolu lietošanu publiskā telpā Latvijā šodien, tur nav nekādas starpības,” sacīja vēsturnieks Apals.

Vienlaikus vēsturnieki atzina, ka kalendārs gan ir mazākais ļaunums, salīdzinot ar atsevišķos veikalos pieejamo literatūru. “Satraukties vajadzētu par to, ka šodienas Krievijā lielā mērā atdzimst padomju imperiālisms, un no šī viedokļa gan vajadzētu piesargāties. Ja jūs paskatīsieties krievu grāmatu tīklā “Polaris”, kādas tur ir grāmatas un literatūra, – tur ir “Krima mūsu” vai “30 dienas, kas satricināja pasauli”. Man tā doma nav pieņemama, ka tādas grāmatas tirgo Latvijā,” sacīja Bambals.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt