Latvijā ir 39 pašvaldības ar iedzīvotāju skaitu līdz pieciem tūkstošiem. Ikdienā cīnoties par izdzīvošanu, cenšoties saglabāt skolas un bērnudārzus, risinot sociālos jautājumus, tām bieži esot jāsaskaras ar nievājošu attieksmi no lielo pašvaldību puses. Tas trešdien, 25.novembrī, izskanēja mazo novadu pašvaldību sanāksmē.
Pašvaldību vadītājus aizvainojusi arī attieksme pret lauku skolām. “Tas bija kā apsmiekls, ka Izglītības ministrija atsūta, lai skola piesakās projektam, bet kritērijs ir 240 bērnu. Zinot to, sūta un jautā, vai mēs piedalīsimies,” norādīja Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe.
Mazo novadu pašvaldību vadītāji secina, ka šobrīd esošie kritēriji diskriminē laukos dzīvojošos bērnus. Vienīgā iespēja, kā būt uzklausītiem un respektētiem, esot apvienoties, izveidojot Mazo novadu apvienību. “Lielo pilsētu apvienība pēkšņi var izplēst 50 miljonus, un tos iedod, aci nepamirkšķinot. Arī mums jābūt stingrām pozīcijām, lai savas prasības varētu izvirzīt valdībai. Un atspēkot tos argumentus, ka mazās pašvaldības nespēj apgūt struktūrfondu līdzekļus,” saka Durbes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Radzevičs.
Apvienojoties būs iespējams argumentēti iebilst arī pret jauno administratīvi teritoriālo reformas koncepciju, ko šobrīd nepieņem gandrīz neviena mazā pašvaldība. “Veidojot reformu, mums tas cilvēks tuvāk nepienāks. Mūsu, mazo pašvaldību, uzdevums ir turēties, un kamēr mēs būsim, cilvēks būs tuvāk varai, kas par viņu rūpējas,” saka Tērvetes novada domes priekšsēdētāja Dace Reinika.
Stereotipi ir jālauž, un mazos novadus nevajag uzskatīt par neveiksminiekiem un tādiem, kam Eiropas struktūrfondi nepienākas. Jau tuvākajā laikā mazo novadu vadītāji atkal nāks kopā, lai dibinātu Mazo novadu apvienību un pierādītu savu varēšanu.
