Plānots, ka no Iekšlietu ministrijai izglītības nodrošināšanai jau piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem būs nepieciešami līdz 950 000 eiro jaunās mācību ēkas projektēšanai un studiju programmu izstrādei un licencēšanai.
Savukārt ēkas būvniecībai un aprīkojumam papildus no valsts budžeta līdzekļiem būs nepieciešami 2023. gadā 3,7 miljoni eiro, 2024. gadā 18,4 miljoni eiro, 2025. gadā 20,2 miljoni eiro un 2026. gadā 0,7 miljoni eiro.
Iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!"), vaicāta, vai nebūtu lietderīgāk šim nolūkam izraudzīties kādu no ēkām, kuras stāv tukšas, norādīja – jaunas ēkas būvniecība ir svarīga šīs izglītības prestiža celšanai, kā arī iespējai radīt mūsdienīgu mācību vidi, lai piesaistītu studentus.
Tāpat ministre sacīja, ka iepriekšējā ministra laikā bija veiktas aplēses par ēkas renovācijas izmaksām, un nepieciešamās naudas apjoms starp jaunas ēkas būvniecību vai esošas renovāciju daudz neatšķiras.
Vēl papildu budžeta līdzekļi būs nepieciešami speciālistu sagatavošanai tiesībaizsardzības iestāžu vajadzībām. Finansējuma apjoms atkarīgs no studiju vietu skaita un valsts budžeta līdzekļu normatīvā apjoma uz studiju vietu attiecīgajam gadam. Indikatīvi tas varētu būt no 2,7 miljoniem eiro pirmajā IDA darbības gadā līdz 6,5 miljoniem eiro, sākot no 2027. gada.
Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu speciālistu sagatavošanai un atbilstošas infrastruktūras izveidošanai IDA paredzēts izskatīt Ministru kabinetā turpmāko gadu un vidēja termiņa valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Konsorcija formālās izglītības studiju programmās plānots sagatavot potenciālos un esošos Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Militārās policijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Ģenerālprokuratūras un Iekšējās drošības biroja speciālistus.
Iekšlietu ministrijā norādīja, ka izglītības sistēmas reformas nepieciešamību, kas rosinājusi IDA izveidi, raksturo pieaugošās profesionālo kompetenču prasības iekšējās drošības funkciju veicējiem, tajā skaitā likumpārkāpumu atklāšanas un izmeklēšanas sarežģītība, kas tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem paredz spēju pieņemt pareizus un tiesiski argumentētus lēmumus attiecībā uz iespējamās vainīgās personas noskaidrošanu, kriminālprocesa virzību un pierādījumu pietiekamību, no kā atkarīga kriminālprocesa kvalitatīva un efektīva izmeklēšana.
IDA koncepts paredz iespēju attīstīt zinātnisko pētniecību ar iekšējo drošību un tiesībaizsardzības iestāžu darbību saistītās jomās, tostarp policijas tiesību zinātnē, izstrādāt jaunas, unikālas un kopīgi ar konsorcija partneriem īstenojamas profesionālās studiju programmas, to īstenošanai piesaistot labākos nozares speciālistus, kā arī ārvalstu specializēto augstskolu docētājus, kā arī nodrošināt efektīvu iekšējās kvalitātes kontroles sistēmu, atzīmēja Iekšlietu ministrijā.
Reformas ietvaros plānota pirmstiesas izmeklēšanu veicošo un operatīvo darbinieku mūžizglītības modeļa izveide, Valsts policijas koledžas ietvaros veidojot Izmeklētāju mācību centru, kura darbības mērķis būs pirmstiesas izmeklēšanas un operatīvā darba kvalitātes celšana, nodrošinot Valsts policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu, kuras veic pirmstiesas izmeklēšanu, pastāvīgu tālākizglītības ieguvi un profesionālās kvalifikācijas celšanu atbilstoši mūžizglītības principam un mācību starpdisciplinārai pieejai.
Paredzēts, ka IDA izveide sekmēs pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti un citus policijas darba rādītājus, kā arī veicinās darbaspēka produktivitāti, elastīgumu, pielāgošanos pārmaiņām un straujām tehnoloģiju un drošības situācijas izmaiņām.
Iekšlietu ministrijai līdz 2022. gada 1. jūnijam jānodrošina konsorcija līguma noslēgšanu starp iesaistītajām pusēm, paredzot, ka konsorcija līguma neatņemama sastāvdaļa ir vienošanās protokols, ko puses slēdz par katru saimniecisko gadu un kurā paredzēts vidējais studiju vietu skaits attiecīgajā saimnieciskajā gadā un tam atbilstošais finansējuma apmērs atbilstoši kārtējā gada valsts budžeta likumam.
