Jāņa Reira („Vienotība”) vadītā Saeimas Budžeta komisijas sēde, kurā skatīja veselības apdrošināšanas likumprojektu, otrdien pagāja diezgan spraigā gaisotnē. No mediķu organizācijām, pašvaldībām, darba devējiem un darba ņēmējiem komisija par šo likumprojektu saņēmusi daudz kritikas. Arī sēdē atbalstītāju bija nospiedošā mazākumā.
„Galvenokārt mūsu iebildums ir par to, ka ir virkne ar cilvēkiem, nodokļu maksātājiem, kas atbilstoši likumprojektam nesaņems veselības aprūpi…” - tiesībsargs Juris Jansons, viens no asākajiem ieceres kritiķiem, arī nosauca apdraudētās iedzīvotāju grupas:
„Tie ir algota darba veicēji, kas gada laikā nostrādājuši mazāk kā 11 mēnešus un nav spējuši nopelnīt ienākumus 12 minimālo mēnešalgu apmērā.”
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Pēteris Leiškalns norādīja, ka šis likumprojekts nerisina problēmu, kādēļ tika sākts - tas nedos papildu naudu nozarei. Viņš norādīja uz riskiem, piemēram, sabiedrības vispārējā veselības līmeņa pazemināšanos, neatliekamās palīdzības izdevumu pieaugumu un līdz ar invaliditātes piešķiršanu gaidāmo sociālo izdevumu kāpumu nākotnē.Leiškalns arī pievienojās jau iepriekš paustajam viedoklim, ka ģimenes ārstu aprūpe būtu jāsaņem visiem neatkarīgi no nodokļu nomaksas.
Ģimenes ārsti jau iepriekš kritizējuši likumprojektu un lūguši deputātus apturēt tā virzību. Komisijas sēdē izteicās Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvis Valērijs Valdmanis: „Vai jūs varat arī tīri praktiski iedomāties, ka mēs atteiksim kādam palīdzību, viņš iziet laukā un nomirst… Kurš šajā kontekstā var sniegt šādu atbildi?” Te gan Veselības ministrijas pārstāvji norādīja, ka visiem neatkarīgi no nodokļu nomaksas pienāksies neatliekamā medicīniskā palīdzība, ko varēs saņemt arī pie ģimenes ārsta akūtās situācijās.
Tomēr vairākums Budžeta komisijas deputātu atbalstīja likumprojektu.
Likums ar šādu konceptu ir nepieciešams, situācija, es pat teiktu, ir zināmā mērā nokavēta, jau desmitajā Saeimā bijuši mēģinājumi sākt šāda likumprojekta apspriešanu, esam nonākuši tik tālu, ka ūdens jau smeļas mutē. Abās kaimiņvalstīs šis jautājums ir atrisināts, un mēs nevēlamies vai nespējam ķerties pie šīs lietas klāt,” vairākuma viedokli pauda deputāts Romualds Ražuks no Reformu partijas.
Arī komisijas loceklis ekspremjers Valdis Dombrovskis no „Vienotības” norādīja, ka Latvijā ritenis no jauna nav jāizgudro - sistēmu ievieš pēc Lietuvas parauga, kur nodokļu nomaksa sasaistīta ar plānveida medicīnu. „Bet, ja mēs konceptuāli mēģinām sūtīt signālu nodokļu nemaksātājiem, - ziniet, maksājiet nodokļus vai nemaksājiet, nodokļu maksātāji visu atmaksās, - tad es nezinu, kādā veidā mēs pozitīvā ziņā motivēsim maksāt nodokļus. Mēs tad motivējam nemaksāt nodokļus,” ir pārliecināts Dombrovskis.
Sēdes beigās Saeimas Budžeta komisijas deputāti lēma veidot darba grupu, kas pirms otrā lasījuma priekšlikumus jaunajam veselības aprūpes finansēšanas likumam izvērtēs priekšlikumus. Vairāki deputāti arī norādīja, ka jāiekļauj tiesībsarga norādītās iedzīvotāju grupas plānveida pakalpojumu saņēmēju lokā.
Jau stāstīts, ka atbilstoši likumprojektam, visiem iedzīvotājiem pienākas neatliekamā palīdzība. Tāpat nodokļu maksātāji, arī bērni, pensionāri, studenti, bezdarbnieki, trūcīgie iedzīvotāji un vairāku diagnožu pacienti tāpat kā līdz šim ar valsts līdzmaksājumu saņems visus plānveida medicīnas pakalpojumus. Taču nodokļu nemaksātājiem būs jādomā par savu statusu - vai nu jāreģistrējas bezdarbniekos, vai jālegalizē darba attiecības.
