Meklējot atbildes, kā nodrošināt labus apstākļus bērniem Latvijā un kā veicināt viņu izaugsmi, pirmdien Rīgas pilī notikušajā diskusijā teju katrā runā tika pieminēts arī Latvijas sabiedrisko mediju aktualizētais jautājums par “sistēmas bērniem” - par to, kā bez vecāku gādības palikušajiem bērniem klājas institūcijās – bērnunamos un internātskolās - un kādas sekas tas atstāj uz visu viņu un arī sabiedrības dzīvi. Valsts prezidents atzina, ka ir būtiski veidot tādu valsts politiku, kas iegulda bērnos.
“Ieguldīt bērnos - tas nozīmē arī iespēju katram bērnam dzīvot mīļā ģimenē, drošā vidē, saticībā. Un tāpēc ir jāturpina darbs pie tā, lai tie bērni, nedaudz vairāk nekā 1000, kas joprojām ir bērnunamos, atrastu ģimenes, kurās būtu gaidīti,” uzvēra Vējonis.
Labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) sacīja, ka tāds arī ir viņa mērķis un tādēļ kopā ar ekspertiem tiks izveidot īpaša attiecīgo jautājumu padome. Šogad izgaismotās problēmas likušas atskārt, ka ir vajadzīgas kardinālas izmaiņas un galvenais būšot panākt praktisku rīcību, jo ar dokumentiem un likumdošanu viss esot kārtībā.
“Mēs līdz septembrim izstrādāsim ļoti nozīmīgas izmaiņas bērnu tiesību aizsardzības jomā, kuras skars ļoti daudzas jomas un mainīs bilances attiecību par labu tiem uzstādījumiem, kas ir mūsu likumos, - atbalstīt audžuģimenes, atbalstīt aizbildnību, lai katrs bērns varētu augt ģimenei pietuvinātā vidē,” pauda ministrs.
Arī tiesībsargs Juris Jansons piekrīt, ka likumdošana bērnu tiesību aizsardzības jomā ir laba, arī praktiskais izpildījums pēdējo gadu laikā uzlabojas. Tomēr ir vēl daudz darāmā.
“Ir jāmaina šī institucionālā domāšana, kas ir bērnunami, internātskolas, kas ir absolūti segregējošs pasākums, kas iezīmē diezgan bezperspektīvu nākotni daudzos gadījumos. Pilnīgi noteikti tā ir pirmsskolas izglītība, tā ir vidējā izglītība, kurai jābūt konkurētspējīgai ne vien Latvijā, bet Eiropā, un, protams, tas ir taisnīgs atalgojums vecākiem,” uzdevumus uzskaitīja tiesībsargs.
Tieši ģimenes ekonomiskais stāvoklis un nevienlīdzības mazināšana ir vēl viens svarīgs faktors, par ko valstij jādomā. Jomas eksperti uzsver, ka katrs, īpaši mazā vecumā ieguldītais eiro vēlāk atmaksājas ar uzviju. Daudzi pētījumi ir pierādījuši, ka tieši agrīnā vecumā tiek ielikts pamats spējai mācīties un veidot karjeru.
To uzsvēra arī Vidzemes Augstskolas asociētā profesore, sociālekonomikas pētniece Feliciana Rajevska, norādot, ka, piemēram, ar pirmsskolas attīstību Latvija iet pareizā virzienā. Taču problēma ir sadalītā institūciju un ministriju atbildība par vieniem un tiem pašiem jautājumiem.
“Ja ir tik daudz aukļu, tad sanāk, ka visi it kā ir atbildīgi, bet reāli, ja atbildību prasa no kāda konkrēta resora, tad saka – “nu mēs savu pildām”. Tā atbildības fragmentēšana pa resoriem ir mūsu politikas liels mīnuss,” norādīja pētniece.
Ministrijā gan norāda, ka iecerētās bērnu lietu padomes izveidošanai viens no mērķiem ir dažādo kompetenču koordinēšana.
