Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju joprojām ir zema izpratne par ekonomikas un finanšu jautājumiem. Un finanšu pakalpojumus pamatlietās ļoti vāji pārzina vairāk kā puse iedzīvotāju - tā secināts FKTK pērn veiktā aptaujā.
Lai situāciju mainītu, pirmdien parakstīts memorands „Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas 2014. - 2020.gadam” ieviešanu, kurā FKTK sadarbosies ar Izglītības un zinātnes ministriju, Valsts izglītības satura centru, Banku augstskolu, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Latvijas Komercbanku asociāciju un Latvijas Apdrošinātāju asociāciju.
Stratēģijas mērķi ir panākt sabiedrības spēju izvērtēt ekonomiskos procesus valstī, atbildīgu finanšu pakalpojumu sniedzēju piedāvājumu un izsvērtas patērētāju izvēles, kā arī stiprināt finanšu plānošanas un uzkrājumu veidošanas tradīciju.
„Viena no smagajām mācībām ir tāda, ka krīzēs var dažādi nonāk un ekonomiskā dzīve ir cikliska. Tad lielais izaicinājums tos burbuļus pamanīt un neļaut tiem izaugt pārāk lieliem. Mājsaimniecību pusē tas ir stāsts par drošības spilvenu, uzkrājumiem. Pat ja notiek kāds negatīvs pavērsiens kopumā tautsaimniecībā vai konkrētajā mājsaimniecībā, tad tomēr ir uzkrājumi, drošības spilvens, kas kopā ar valsti rada sociālu atbalstu un spēj izvilkt,” skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Kristaps Zakulis.
