Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Sāk visu iedzīvotāju vakcināciju pret Covid-19

Dienas ziņas

Levits aicina atcerēties par vienotību

Par Neatkarības atjaunošanu stāsta digitālā atmiņu taka

Vecumniekos par Neatkarības atjaunošanu stāsta digitālā atmiņu taka

Septiņu novada iedzīvotāju atmiņu stāsti par 1990. gada ceturto maiju apkopoti digitālā atmiņu takā Vecumniekos. Un šogad – neatkarības atjaunošanas 31. gadskārtā – kad pulcēties plašā lokā nevar, tā ir iespēja pārrunāt vēstures notikumus ģimenes lokā.

"Es atceros to kā šodien. Sēdēju pie radio un visu laiku domāju par to, kas nu būs ar mani, kas būs ar maniem bērniem. Vai mums tas izdosies, vai tomēr nē. Es nudien nezināju ko domāt, es biju nobijies," skan viens no stāstiem takā.

Prieks, neziņa un bailes tolaik daudziem bija savijušās ciešā kamolā. Šodien, tās kļuvušas par atmiņām. Laikā, kad pulcēšanās pandēmijas dēļ nav atļauta, izzinoša pastaigu taka aicina iedzīvotājus uzzināt vairāk par 1990. gada 4. maiju.

"Katram ir savas atmiņas un savs viedoklis par šo notikumu.

Bet viņus visus vieno tā brīvības sajūta, ka beidzot mūsu valsts var būt brīva, ka mēs beidzot varam runāt, ko gribam, darīt, ko gribam, un beidzot būt mēs paši,"

sacīja Vecumnieku tautas nama mākslinieciskā vadītāja Inga Rakusova.

Līdzās takai ir arī galds ar balto goda galdautu. Šāda tradīcija tika ieviesta pirms četriem gadiem. Bibliotekārei Baibai Škrjabai tā ļāvusi saprotamāk pastāstīt bērniem par Latviju. Viņasprāt, baltā galdauta svētku ideja ir ļoti veiksmīga. Bibliotekāre dzirdējusi arī argumentus pret to, ka Neatkarības atjaunošanas dienu sauc par baltā galdauta svētkiem.

"Bet kā jaunatnei, bērniem pastāstīt? Sastādot rindā lekcijas veidā? Nu kā? Mēs savā ģimenē izdomājām darīt tā, un mums tas ir nesis augļus," par svētkiem stāstīja Škrjaba.

Arī Vecumnieku iedzīvotāka Katrīna pastāstīja, ka vecāki un vecvecāki Atmodas laika notikumus stāstot pie balti klāta galda.

"Es esmu piedzimusi jau brīvā Latvijā, un es nezinu kā tas bija, kad nebija brīva Latvija. Tāpēc ir ļoti interesanti klausīties kādas bija viņu sajūtas un kā viņi to piedzīvoja," izteicās Katrīna.

KONTEKSTS:

1990. gada 4. maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Augstākā padome noteica valsts varas "de facto" atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5. Saeimas sasaukšanu.

1990. gada 4. maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.

1990. gada 4. maijā Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt