ĪSUMĀ:
- Dūmvada remonta laikā strādnieki uz jumta ignorē drošības prasības.
- Krītošie akmeņi apskādēja auto, vēlāk ēkā konstatēta tvana gāze.
- Strādnieki neko nespēja paskaidrot – ne latviski, ne krieviski nerunāja.
- Darba inspekcija konstatē pārkāpumus, pārbaudīs nelegālu nodarbinātību.
- SIA “Vilseko”: Darbinieki strādā legāli, drošība ir prioritāte.
- Pasūtītājs “Rīgas namu pārvaldnieks”: Līgumu ar šo SIA, visticamāk, nepagarinās.
Trauksmi par notiekošajiem remontdarbiem uz jumta Skārņu ielā 7, Vecrīgā, sāka celt viena no nama dzīvokļa iemītniecēm Alīna Andrušaite. Viesstrādnieki uz jumta saimniekojuši bez drošības siksnām.
Remontdarbu laikā no jumta arī akmeņi krituši uz visām pusēm, apskādējot iedzīvotāju automašīnas un draudot uzkrist cilvēkiem uz galvas.
“Atgriežoties mājās, mēs ieraudzījām, ka stāv divas ātrās palīdzības mašīnas un avārijas dienests. Pirmā doma bija, ka kāds no strādniekiem ir vienkārši nokritis no jumta, ņemot vērā, kā viņi tur darbojās. Pienācām pie ātrās palīdzības mašīnas, pajautājām, kas ir noticis. Viņi saka – kaimiņi ir saindējušies ar gāzi,” stāstīja Alīna.
Vēlāk tvana gāzes detektors sācis zvanīt trauksmi arī Alīnas Andrušaites dzīvoklī.
Viņa gājusi runāt ar strādniekiem, kas latviešu valodā teikto neesot sapratuši. Arī krievu valodā komunikācija bijusi visai vāja. Strādnieki zvanījuši savam darba devējam, bet sieviete – teju visiem atbildīgajiem dienestiem, policiju ieskaitot.
“Sāka prasīt dokumentus. Tie strādnieki neko nevar parādīt. Nav ne pases, nekādu vispār dokumentu. Ne būvniecības dokumentu, nekā,” stāstīja Alīna.
Tagad namu pārvaldnieks pie durvīm pielīmējis plakātu ar lūgumu nelietot gāzes apkures ierīces līdz dūmvadu remonta beigām.
Klajus darba drošības pārkāpumus objektā konstatējusi arī Valsts darba inspekcija. Tā pētīs arī iespējamu trešvalstnieku nereģistrēto nodarbinātību.
“Tur uz jumta nebija nodrošināta droša vide darbiniekiem. Nebija nodrošināts, lai nekristu ķieģeļi vai darba aprīkojums nost no jumta. Nebija ne nožogojuma, ne darbiniekiem drošības jostu, lai viņi droši varētu atrasties uz jumta,” informēja Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāja Evita Leonova-Bērziņa.
Sekošot sods. Maksimālais sods ir 2900 eiro.
Līdz visa noskaidrošanai un nepilnību novēršanai darbus turpināt nedrīkst.
Pēc Valsts darba inspekcijas vizītes nekādi darbi vismaz otrdien pēcpusdienā tur nenotika, taču nama iemītnieki stāstīja – vēl rīta pusē bija zināma rosība. To novēroja arī LTV komanda, ierodoties pie ēkas, taču tad strādnieki uzreiz jumtu pameta.
Strādnieki pazuda iekštelpās, bet vīrietis, kurš iepriekš nama iemītniekiem teicis, ka ir darbus veicošā uzņēmuma inženieris, aizbrauca.
Vīrietis noliedza, ka būtu no uzņēmuma SIA “Vilseko”.
SIA “Vilseko” uz jautājumiem e-pastā skaidroja – ja uzņēmums saņems sodu, to noteikti apmaksāšot. Visi darbinieki Latvijā uzturoties likumīgi, jo ir nodarbināti uzņēmumā. Iedzīvotāju un darbinieku drošība esot prioritāte.
Tikmēr Darba inspekcijā informē, ka
pagājušajā gadā tās inspektori SIA “Vilseko” viesojušies sešas reizes, tai skaitā pērn atklājot nereģistrētu nodarbinātību. Piemēroti sodi.
“Rīgas namu pārvaldnieks”, kas ir remontdarbu pasūtītājs, skaidroja, ka šis uzņēmums piedāvājis zemāko cenu un līgums ar to, visticamāk, netiks pagarināts. Dūmvada tehnisko stāvokli pašlaik pārbaudot, ja konstatēs nepilnības, cels pretenzijas pret SIA “Vilseko”. Bet konstatētos darba drošības pārkāpumus pārvaldnieks nekomentēja.
Darba drošības pārkāpumi diemžēl Latvijā nav nekas unikāls, un pēdējo trīs gadu laikā vien reģistrēti 655 nelaimes gadījumi darbā, krītot no augstuma. 11 cilvēki miruši. Viens no līdz šim skaļākajiem gadījumiem bija 2019. gada nogalē, kad, nokrītot no Finanšu ministrijas jumta, gāja bojā kāds strādnieks.
