Trīs blakus esošās ēkās netālu no Jāņa baznīcas Vecrīgā šobrīd rosās strādnieki – viņi restaurē iepriekš līdz graustu līmenim nolaistās viduslaiku ēkas. Likums gan paredz, ka pirms lieliem remontdarbiem vēsturiskās celtnēs ir jāveic arheoloģiskā izpēte. To šobrīd dara Alda Pravorņa vadītie arheologi.
„Mums ir zināms, ka šī ēka ir būvēta virs kādas vēl senākas, iespējams, 13. gadsimta koka statņu būves, no kuras palicis pamatvainags. Bet tā pieder vācu Rīgai, mēs šobrīd neesam atklājuši nekādas liecības par pirmsvācu Rīgu,” atzīst arheologs.
Saskaņā ar vēsturnieku pieņēmumiem, šī Vecrīgas daļa bijusi apbūvēta jau kopš 1226. gada, bet pirms tam tur atradies kuršu ciemats. Tepat blakus atradusies arī Rīgas bīskapa sēta, tomēr šobrīd pētāmā ēka celta jau vairākus gadsimtus pēc bīskapa Alberta laika.
18. gadsimtā noticis negadījums, kas pamatīgi izpostījis visu kvartālu – uzsprāgusi Miesnieku tornī esošā pulvera noliktava. Tas iznīcinājis daudzas vēstures liecības, bet daudzas saglabājušās ēku pagrabos kā kultūrslānis. Arī šobrīd renovētajā ēkā netrūkst skaistu vēstures liecību.
Arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI) atzīst, ka šajā apkārtnē arheologiem darba būs vēl daudz.
„Bija tā, ka senākā bīskapa pils vieta ir tagadējās Jāņa baznīcas [vietā] un tā vēl ir teritorija, kas nav pilnībā arheoloģiski pētīta. Un es domāju, ka tur nākotnē, tad, kad varbūt arī būs citas tehnoloģijas, - iespējams, ka tur varbūt vēl var būt sensacionāli dažādi atklājumi,” cer VKPAI Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne.
Iespējams, tās gaidāmas nākotnē, bet pagaidām arheoloģiskas sensācijas šajā Vecrīgas nomalē ir tikai fantāzijas augļi.
