Bioloģiskā zemnieku saimniecība “Akotiņš” saimniece Lāsma Dūmiņa rāda savu mežu, kur eglēm jau izņemts nāves spriedums jeb ciršanas apliecinājums. Taču Lāsma to nav izmantojusi. Citviet gan lepno mežu vietā ir izcirtumi, visu šo ziemu zāģi Alauksta apkaimē skanēja no rīta līdz tumsai. Tā iedzīvotāji reaģēja uz valsts plāniem mainīt zonējumu viņu zemei, ja tajā atrastas dabas bagātības, piemēram, aizsargājami augi, putni vai dzīvnieki. Dumpīgā Vecpiebalga uz Dabas aizsardzības plāna sabiedrisko apspriešanu sanāca pat divreiz. Un nepiekrita.
Tagad Dūmiņa saka, ka dziļi sirdī jau ticējuši. "Paskat, cik šī liela, lepna egle," viņa piebilst.
Dabas aizsardzības plāns beidzot ir apstiprināts. Ar izmaiņām. Tajā vairs nav individuālo zonējumu zemes īpašniekiem un Vecpiebalga saglabā aizsargājamā ainavu apgabala statusu tāpat kā līdz šim. Un Dabas aizsardzības plānam ir tikai ieteikuma raksturs.
Dabas aizsardzības plānu izstrādei 15 dažādām teritorijām, kas ietilpst Eiropas vienotajā “Natura 2000” teritoriju tīklā, tika tērēti nepilni divi miljoni eiro. Vecpiebalga bija viena no šīm teritorijām. Daudzi vietējie gan Rīgas ekspertu veikumu apšaubīja. Piemēram, dažviet saudzējamais boreālais mežs plānā iezīmēts tur, kur jau vairākus gadus dabā ir izcirtumi. Tāpat vietējie neticēja, ka eksperti strādā tik zibenīgi, lai dienā apsekotu 50 īpašumus. Atskaitēs tā rakstīts. Tagad, kad plāns pieņemts ar izmaiņām, Dabas aizsardzības pārvaldē neuzskata, ka darbs bijis lieks.
Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Gita Strode uzsvēra, ka ekspertu darbs nav bijis velts, jo nepieciešama informācija par dabas bagātībām, kā arī ir jāatskaitās Eiropas vides aģentūrai.
Vietējie atzīst, ka paši nav ticējuši plāna izmaiņām. Bet notikušais ļoti saliedējis. Diemžēl arī pamatīgi sabojājis ainavu.
Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde-Andersone teic, ka ļoti cilvēcīgi žēl ir to mežu, kuriem tik daudz ciršanas atļauju izņemts. Viņa gan cer, ka nenocirtīs.
