Luksofori, kas ierobežo satiksmi, smagā tehnika, kas strādā uz ceļa, liecina par te notiekošajiem darbiem. Savukārt Taurenē tobrīd tiek dzīti pāļi Gaujā, lai varētu veikt tilta rekonstrukciju. Iespaidīgs skats ir arī te nozāģētie vecie ceļmalas koki - celmi liecina, ka tie lielākoties jau savu mūžu ir krietni pārdzīvojuši. Taurenē satiktais ceļa strādnieks Atis Lielais tad arī nedaudz pastāsta, kas tad te notiek:
„„Latvijas tilti” taisa jauno tiltu augšā, par cik vecais tilts ir drupās, tur vairs nav ko runāt, un tagad ņemam nost visus kokus te, lai paplašinātu ceļa brauktuvi un dotajā brīdī tas notiks līdz Brežģa kalnam.”
Kaut arī tagad, lai nokļūtu Vecpiebalgā, nākas rēķināt ilgāku laiku, jo jāstāv ir pie saviem pieciem sešiem luksoforiem, tomēr neviens no aptaujātajiem autovadītājiem par to nesūdzas, jo spilgtā atmiņā ir tas, kāds šis ceļš ir bijis līdz šim.
„Es atceros tos laikus, es pats braucu par šoferi, kad šo ceļu remontēja, tas bija 79. gads! Nu, ja protestē, tad kaut ko dara, bet, ja neprotestētu, tad viss ietu pašplūsmā, kamēr viss ir čuš!” saka vien autovadītājs. Arī citi domā, ka protesti devuši labumu:
„Tas ļoti labi, ka mēs paši centāmies un ir tagad vismaz redzams rezultāts tam visam. - Iepriekš bija nožēlojami, bet tagad izskatās, ka baigi nopietnais pasākums ir un cerams, ka uzliks normālu asfaltu. Visiem tur bija ļoti liels nopelns, kas saņēmās, atrada brīvo laiku un brauca uz to protesta akciju, un tas rezultāts arī ir, tā akcija nesa savus augļus.”
Bet sākās viss pirms diviem gadiem ar Vecpiebalgas vidusskolas 4.klases skolnieces Loretas vēstuli toreizējam ministru prezidentam Valdim Dombrovskim. Tālāk jau sekoja Vecpiebalgas iedzīvotāja Mārča Ločmeļa rosinājums iedzīvotājiem neklusēt un pašvaldības pieņemtā ārkārtas situācija novadā saistībā ar šo auto ceļu.
Toreiz uz Rīgu brauca arī uzņēmējs Vecpiebalgas porcelāna fabrikas īpašnieks Jānis Ronis. Jānis Ronis rāda arī porcelāna krūzi, kurai līdzīgu viņš veda toreizējam Ministru prezidentam kā bedrainā ceļa apliecinājumu.
„Krūze pa ceļam bija saplīsusi, ar plaisu, un tad teicām, lai nu mēģina dzert no šīs krūzes, ja mums tāds ceļš!”
Uzņēmējs arī atzīst, ka bedrainais ceļš kavēja gan uzņēmējdarbību, gan arī tūrismu: „Ja nav ceļa, tad nav visas pārējās lietas arī - nebrauc vairs tūristi, ceļš tiešām jau mums bija tik tālu, ka savādāk vairs nevarējām!”
Protesta akcija kādreiz nākotnē plānoto Vecpiebalgas ceļa rekonstrukcijas uzsākšanu paātrināja par vairākiem gadiem. To gan pēc akcijas solīja uzsākt jau pagājušajā gadā, bet, kā stāsta domes priekšsēdētājas vietnieks Valdis Cīrulis, aizkavēja iepirkuma procedūra:
„Protams, ka tas varēja būt ātrāk, bet juridiskie jautājumi un privātlietas, kas saistās ar zemes īpašumiem, tas viss aizkavēja tos procesus, nu šogad gada laikā jānobeidz šie kilometri un tad turpinās nākošos līdz Vecpiebalgai - viņš sadalīts divos posmos. Es ceru, ka ceļš 2017. gadā būs visā pilnībā pabeigts.”
Uzņēmējs un mākslinieks Jānis Ronis vērtē, ka pirms diviem gadiem nav bijusi velta uzdrīkstēšanās paust savu viedokli: „Tieši tā – pilsoniskā aktivitāte un ne tikai tādā ceļa jautājumā, tas ir ļoti daudz kur: jo mēs vairāk sapratīsim, ko gribam, ko varam, tas arī veidos to valsti! Teiksim, ir būtisks jautājums, tad viņš jārisina, jāapvienojas un jāiet uz mērķa sasniegšanu, un tas ir jebkurā lietā!”
Bet šopavasar un arī vasarā, braucot skatīt Vecpiebalgu, saistībā ar ceļa remontu, jārēķinās ar kādu pusstundu lieka laika.
