"Ja šāds lēmums stāsies spēkā, pašvaldība būs apmierināta ar rezultātu. Tas nozīmē, ka cilvēkiem liegumi un apgrūtinājumi netiks palielināti un viss paliks tādās apgrūtinājumu robežās, kā bija līdz šim," atklāja Cīrulis.
Trešdien, 27.aprīlī, gan pašvaldībā gaida rakstisku apliecinājumu par lēmuma pieņēmumu no Dabas aizsardzības pārvaldes. Ja tāds tiks saņemts, domes sēdē deputāti apstiprinās konkrēto dabas aizsardzības plānu.
VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Kļaveniece pastāstīja, ka, panākot vienošanos par zonējuma nemainīšanu, Ministru kabineta noteikumi netiek virzīti, līdz nav pabeigta īpaši aizsargājamo biotopu kartēšana.
Par dabas aizsardzības un apsaimniekošanas plānu vēl nepieciešams pašvaldības atzinums.
Jau ziņots, ka projekta laikā Dabas aizsardzības pārvalde sākusi dabas aizsardzības plānu izstrādi 15 īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām Latvijā - dabas parkiem "Abavas senleja" un "Bernāti", dabas liegumiem - "Druviņu tīrelis", "Pluču tīrelis", "Nagļu un Ansiņu purvs", "Maņģenes meži", "Ziemupe", "Zvārde", "Jaunanna", "Ukru gārša", "Ances purvi un meži", "Pilskalnes Siguldiņa" - un trīs aizsargājamo ainavu apvidiem "Veclaicene", "Augšzeme" un "Vecpiebalga".
Dabas aizsardzības plāns nosaka nepieciešamos dabas aizsardzības pasākumus un pieļaujamo saimniecisko darbību konkrētajai teritorijai. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānus izstrādā noteiktam laika posmam (parasti 7-15 gadi), un šī dokumenta uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas, reģiona attīstības un citas intereses tā, lai tiktu saglabātas teritorijas dabas vērtības. Dabas aizsardzības plānu izstrādes procesu uzrauga Dabas aizsardzības pārvalde, savukārt to apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Dabas aizsardzības plāni ir rekomendējoši teritorijas plānojumiem un teritorijas apsaimniekotājiem.
Visas iepriekšminētās aktivitātes tiek īstenotas Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotā projekta "Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju integrācija teritorijas plānojumā" laikā. Projekts tiek finansēts Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda programmas "Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm" laikā. Projekts tiek īstenots, izmantojot 581 735 eiro piešķīrumu no Norvēģijas finanšu instrumenta. Norvēģijas līdzfinansētās programmas mērķis ir stiprināt institucionālo un cilvēkresursu kapacitāti valsts, reģionālā un vietējā līmeņa iestādēs, kas atbildīgas par reģionālo attīstību, sadarbojoties un daloties pieredzē ar līdzīgām iestādēm Norvēģijā.
Aizsargājamo ainavu apvidus "Vecpiebalga" atrodas Vecpiebalgas novadā Vecpiebalgas pagastā, Inešu pagastā un Taurenes pagastā. Aizsargājamo ainavu apvidus izveidots 1987.gadā, savukārt tajā ietilpstošais dabas liegums "Sproģi" kā dzērvenāju liegums dibināts 1977.gadā. Pašreizējais aizsardzības statuss nostiprināts likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām". 2005.gadā aizsargājamo ainavu apvidus "Vecpiebalga" iekļauts "Natura 2000" teritoriju saraktā kā "C" tipa teritorija, kas noteikta īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai.
