Protesta gājiens ar saukļiem “Pret Vecmīlgrāvja iedzīvotāju smacēšanu” sākās pie Rīgas brīvostas pārvaldes. Vecmīlgrāvja aktīvisti, kā viņi paši sevi sauc, norāda, ka ikdienā viņi spiesti sadzīvot ar gāzes un citām smakām, ar kurām cīņā viņi jūtas bezspēcīgi.
“Tiklīdz vējš pūš uz dzīvojamiem rajoniem, elpot nav iespējams. Visi zvani uz Vides dienestu, uz policiju bija zvanīts, uz glābšanas dienestiem. Viņi saka tikai vienu, ka būs atsūtīta pārbaude. Protams, kad ir pārbaude, ar gaisu viss ir kārtībā. Tāpēc nekas cits neatlika, kā iet un protestēt,” saka piketa dalībnieks Juris.
“Mani bērni jau ceturto nedēļu klepo. Gandrīz katru dienu zvanām, lai viņi atbrauc un smaku monitoringa staciju uztaisa,” saka piketa dalībniece Jūlija.
Gājiena dalībnieku skaits nebija liels – vien desmit. Viņiem rokās bija plakāti, piemēram, ar saukli “Kravas var pārkraut arī droši”, bet mugurā uzvilkti krāsotāju kombinezoni, galvā – gāzmaskas.
Gājienu piketētāji noslēdza pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM). “Līdz šodienai ir saņemtas 87 sūdzības. 11 sūdzības ir atzītas par pamatotām. Tas nozīmē, ka pārējos gadījumos tā smaka varētu būt jūtama iedzīvotājiem, bet tā nepārsniedz normatīvu prasības,” norāda VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.
Prasītās monitoringa stacijas ostu tuvumā būšot obligāti jāuzstāda visā Latvijā, lai vides piesārņojumu būtu iespējams kontrolēt nepārtraukti. “Ir ļoti apgrūtināta cilvēka dzīves kvalitāte. Ja viņi šo smaku uztver kā nepatīkamu, tad, protams, var rasties dažādas veselības problēmas tīri psiholoģiskā ceļā. Ja cilvēks slimo ar astmu, tad viņam šīs astmas lēkmes var tikt provocētas. Varbūt ir galvassāpes,” skaidro Veselības inspekcijas eksperts Normunds Kadiķis.
Tikmēr Rīgas Brīvostas pārvaldē informēja, ka ceturtdien, 30.augustā, uz sapulci aicināts Valsts vides dienests, lai pārrunātu ātrāku problēmas risināšanu.
