“Es gribēju palīdzēt savai tantei, kurai augustā būs 87 gadi,” klāsta Klindžāne. “Kā mēs zinām, labierīcības laukos ir laukā aiz stūra “sirsniņmājiņā”. Tante ir nespēcīga - ir grūti ar pārvietošanos, līdz tualetei ir grūti aiztikt. Es nolēmu viņai palīdzēt un sagādāt tā saucamo sēdpodu,” saka Klindžāne.
Vēl februārī viņa zvanījusi uz Vaivaru rehabilitācijas centru, lai noskaidrotu, cik ilgā laikā varētu saņemt valsts apmaksāto tehnisko palīglīdzekli un saņēmusi atbildi, ka rindā jāgaida aptuveni trīs mēnešus. Maijā, kad noteiktais laiks pagājis, Klindžāne zvanījusi atkal.
“Viņa [centra pārstāve] teica: “Jā, tante ir uzņemta rindā, bet gaidiet - gada laikā jūs saņemsiet!” Nu, tas man bija šoks,” stāsta Klindžāne.
“Mēs rādām, stāstām un pareizi arī darām, ka mēs rūpējamies par dzīvnieku labturību, bet šinī gadījumā - tas ir vecs cilvēks, kuram vajag palīdzību, ko es gribēju sniegt,” norāda Klindžāne, kura palīdz savai radiniecei.
Klindžānei ir bēdīga pieredze par palīdzības sagaidīšanu no valsts. Arī viņas mamma stāvējusi rinda pēc palīglīdzekļa, tomēr pēc gada, kad rinda pienākusi, tas vairs nav bijis vajadzīgs, jo mamma aizgājusi aizsaulē.
Labklājības ministrija atzīst, ka situācija nav pieņemama.
“Tās rindas jau ir tādēļ, ka finansējums gadiem ilgi nav pietiekams,”
saka Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktora vietnieks Aldis Dūdiņš.
Šogad finansējums tehniskajiem palīglīdzekļiem ir 3,8 miljoni eiro, lai sistēma darbotos esot nepieciešami septiņi miljoni. Tā kā naudas pietrūkst, tad situācija, visticamāk, neuzlabosies. To atzīst arī Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” Rīgas nodaļas vecākā erogterapeite Jūlija Vasiļevska. Rindas ir dažādas, kuras centrs cenšas proporcionāli apkalpot, viņa norāda un piebilst - ja cilvēkam ir trauma vai saslimšana, tad to ir iespējams saņemt steidzamības kārtā.
Dūdiņš norāda, ka vidējais sēdpoda gaidīšanas laiks ir 10 mēneši. Tiem, kuriem palīdzības līdzekli vajag uzreiz, tas prasīs vidēji četrus mēnešus.
Klindžānes tantei nepieciešamais tualetes krēsls maksā aptuveni 100 eiro. To no valsts šobrīd gaida aptuveni 325 cilvēki.
Turklāt kopš februāra rindā būs jāgaida nevis trīs mēneši kā līdz tam solīja, bet gan līdz gadam. “Noslēdzot šo līgumu par tualetes krēslu piegādi, piegādātājs nespēja piegādāt tualetes krēslus noteiktajā termiņā,” termiņa pagarināšanu skaidro Vasiļevska.
Ministrijā norāda, ja krēsls ir nepieciešams steidzami, tad tos var iznomāt no Latvijas Sarkanā krustā, kā arī iegūt no kādas biedrības Juglā, Murjāņu ielā, kas piešķir no Zviedrijas kā humāno palīdzību atsūtītos krēslus.
