Pērnā gada beigās VADC iegādājās jaunu mūsdienīgāku antivielu testēšanas sistēmu, kas arī ļāva uzzināt to, ko iepriekšējā testēšanas sistēma nespēja atklāt, un arī ļoti satraucošus jaunumus.
"Patiesībā kas ir noticis? Ir noticis attīstības progress," VADC direktore Iveta Ozoliņa stāsta, ka iepriekšējā testēšanas iekārta bijusi no 1999.gada, morāli un fiziski novecojusi.
Centrs secinājis, ka tā ir palaidusi garām vāji pozitīvus rezultātus uz vīrushepatītu C, proti, uzrādīja tos kā negatīvus un asinis nosūtītas pārliešanai pacientiem.
Jaunā iekārta signalizē par bažām jau pirmajās nedēļās pēc inficēšanās, savukārt iepriekšējā daudz vēlāk. Tad Ministru kabineta noteikumi iedarbina retrospektīvās izmeklēšanas procedūru – ko darīt, ja šodien ierodas donors, kas iepriekšējos gados nodevis asinis un kam jaunā iekārtā uzrāda pozitīvu rezultātu.
"Un, ja tas ir atkārtots donors, tad mums ir obligāti jāpārbauda iepriekšējā donācija. Mēs trīs gadus glabājam arhīvu tieši šīm situācijām. Ja nu gadījumā kas, lai varam paņemt no arhīva un pārtestēt.
Šeit arī tas ir noticis, šodienas pozitīvam donoram esam pārtestējuši veco rezultātu un atklājuši, ka tas ir pozitīvs," teica Ozoliņa.
Par šo rezultātu uzzina donors un dodas uz tālākām pārbaudēm. Centrs savukārt sūta vēstules slimnīcām, lai informētu par bažām, ka, iespējams, viņu pacientam pārlietas potenciāli inficēta donora asinis. Slimnīcas uzdevums tad ir veikt retrospektīvo izmeklēšanu – jāidentificē, kurš kompontents pielietots kura pacienta ārstēšanā.
"Saskaņā ar Valsts asinsdonoru centra sniegto informāciju mēs nosūtam pacientiem informatīvu vēstuli, kurā lūdzam vērsties pie ģimenes ārsta, lai veiktu turpmāko izmeklēšanu un pārbaudi.
Kopumā pagājušā gada nogalē un šajā gadā mēs esam nosūtījuši 45 informatīvās vēstules pacientiem. Nekādu atgriezenisko saiti no pacientiem slimnīca nav saņēmusi.
Un arī pēc šīs procedūras retrospektīvās izmeklēšanas pacientiem turpmāk ar mums nav jāsazinās, bet jākomunicē tikai ar ģimenes ārstu," teica Stradiņa slimnīcas galvenā ārsta vietniece Džineta Heinrihsone.
Pacientiem pašiem par šīm pārbaudēm nav jāmaksā, informēja Slimību profilakses un kontroles centrā, kas arī iesaistījies šajā lietā. Centrs arī sadarbosies ar ģimenes ārstiem, kas atbildīgi par medicīnisko novērošanu pacientiem, jo vīrushepatītam C inkubācijas periods ir pusgadu ilgs. Cik no slimnīcu pacientiem varētu būt inficēti ar vīrshepatītu C pēc asins pārliešanas, šobrīd nav zināms.
"Pirmām kārtām, mums nav 100% pārliecības, ka asinis ir inficētas, jo var būt viltus pozitīvie rezultāti. Tas arī ir zināms.
Bet, ja ir šaubas, tad medicinā mēs darām tā, ka labāk izdarīt vairāk nekā mazāk. Pārbaudīt un būt pārliecinatiem, ka nekas nav noticis," teica centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs.
VADC kliedē bažas par to, ka joprojām pacientiem varētu pārliet asinis, kas ir potenciāli inficētas ar vīrushepatītu C. Par kurām zināms pēc donora atkārtotas pārbaudes, ka ir infekcijas risks, tās uzreiz tiek iznīcinātas.
Taču, kā ir gadījumos, ja iepriekšējā testēšanas sistēma palaidusi garām kādu hepatīta C pacientu un viņš ir nodevis asinis, bet vēlāk vairs uz asinsdonoru centru nav gājis? Proti, vai viņa plazma neglabājas trīs gadus krājumos un vai to nevar izmantot pacientiem? Centrs atzīst, ka visus plazmas krājumus nevar pārtestēt, tas maksātu vairākus miljonus eiro gadā un diennakts darbu gada garumā.
Tāpēc centrs lielāko daļu plazmas nodevis bioloģisko preparātu ražošanai. Asins pārliešanai savukārt izmanto tikai pērnā gada laikā nodoto plazmu un arī tikai tad, ja donors atnācis atkārtoti un ar jauno sistēmu pārbaudīts, ka viss ir kārtībā. Asinis, par kurām nav zināms, glabājas karantīnā.
