Viņa norādīja, ka īpaši šāda sajūta ir daudzbērnu ģimenēs. Tās pavada sajūta, ka bērni darbos “netiek uztverti kā zelts”. Piemēram, aizvien ļoti augstas ir mājokļu īres cenas, kuru dēļ ģimenes nevar atļauties elementārāko mājokli. Tiesa, pozitīvā nozīmē labu artavu šīs problēmas risināšanā sniedz "Altum" programma, kas ļauj jaunajām ģimenēm ar atvieglotiem nosacījumiem iegūt mājokli.
Šis, kā atzinušas pašas ģimenes organizācijai “Mammām un tētiem”, ir galvenais cēlonis tam, kāpēc tās neizšķiras par trešo vai ceturto bērnu ģimenē. Būtisks faktors, kas ikdienā ietekmē jau esošās daudzbērnu ģimenes, ir dažādu kultūras un izklaides pasākumu dārdzība. Piemēram, ja ārpus Rīgas dzīvojošās ģimenes dabū biļetes uz kādu pasākumu Rīgā, tad tām nav līdzekļu, lai nokļūtu galvaspilsētā.
No otras puses, lēmumu par trešo un ceturto bērnu ģimenes ne vienmēr pieņem nodokļu politikas dēļ. Akmentiņa-Smildziņa atgādināja, ka šobrīd no visām ģimenēm, kurās ir bērni, 20% ir daudzbērnu. Tas ir lielākais daudzbērnu ģimeņu īpatsvars ģimeņu ar bērnu vidū kopš neatkarības atgūšanas.
Šodien uz konferenci “Latvijai – 100. Bērnu tiesību aizsardzības likumam – 20” Rīgas pilī pulcēsies nozares profesionāļi no Latvijas un arī ārzemēm. Diskusijās skars jautājumu, kādā situācijā ir bērnu interešu un tiesību aizstāvība un kas traucē nodrošināt bērniem vienlīdzīgas tiesības un iespējas, informē Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāve Liene Kauliņa-Bandere.
Konferences norisei varēs sekot tiešsaistē – gan Labklājības ministrijas mājaslapā, gan Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas mājaslapā.
