Dārta nomierinās tikai mammas rokās. Te viss tik svešs. Uz Bērnu slimnīcas Vecāku māju neviens nebrauc priecīgs. Slimnīcā gaidāmas pārbaudes un ārstēšana. Anitas Krastiņas balss skan mīļi un draudzīgi. Viņa ir brīvprātīgā Vecāku mājā. Anita atslēgs durvis nogurušai mammai vai tētim, kas nāks šurp no nodaļas. Sarūpēs tējas krūzi un lieku segu.
"Laikam tā gaisotne ir īpaša. Nomierinoša. Un es jau redzu, kādus vecākus reģistrēju, kas tiem bērniņiem ir. Un tad mana pārliecība nostiprinājās. Nu kādas problēmas darbā?! Ar datoru? Ar darbiniekiem? Kas tās par problēmām, ja veselība ir vissvarīgākais," saka BKUS Vecāku mājas brīvprātīgā Anita Krastiņa.
Anita bija fizikas skolotāja Rīgas 1.ģimnāzijā. Pasniedza medicīnisko fiziku Rīgas Stradiņa universitātē. Tad pārgāja uz finanšu jomu.
"Tur bija ļoti smags un atbildīgs darbs. Šeit es nācu relaksēties, garīgo līdzsvaru atgūt. Te visas vērtības sastājās vietā un visas problēmas darbā likās pupu mizas," turpina Anita Krastiņa.
Anitas aizraušanās ir ziemas sports. Patīk gan pašai, gan sekot līdzi televizora ekrānā.
"Es pati arī slēpoju. Uzvaras parkā. Pirms daudziem gadiem slēpot iemācījos, slidsolī. Vēl kritu, roku traumēju, bet neesmu atmetusi," atklāj Anita. "No ziemas sportiem es sekoju skeletonam, bobslejam un biatlonam. Tie man ir pirmās trīs vietas."
Katru gadu vecāku mājā Anita dežurē arī otrajos Ziemassvētkos.
"26. decembrī mana meita piedzima. Kopš viņa nedzīvo Latvijā, es šo dienu šeit pavadu. 10 gadus. Bez tingeltangeļiem," skaidro Anita.
Šajā svētku gaidīšanas laikā Anita novēl novērtēt katru paldies. Un nebaidīties citiem darīt labu.
"Sirds siltumu un mīlestību! Lai visiem būtu kaut vai tik daudz, cik es saņemu Vecāku mājā! Par katru mazāko nieku es saņemu paldies. To es arī citiem novēlu. Ja citiem būs vairāk mīlestības, arī citiem būs vairāk, ko dot," novēl Anita.
