''Pagaidu Valdības Vēstnesis'' ir teju vecākais Latvijas izdevums, kas, var sacīt, radies līdz ar Latvijas Republikas dibināšanu 1918. gadā. Tālāk jau sekoja ''Valdības Vēstnesis'', bet līdz ar Latvijas Republikas atjaunošanu izlemts atjaunot arī valsts oficiālo laikrakstu – "Latvijas Vēstnesi", kam redakcija tagad svin 30 gadu jubileju.
"Pirmkārt, mēs esam pirmavots valsts informācijai, mēs esam pirmavots likumiem, likumu tekstiem, valsts ziņām, ko mēs saņemam, ienāk preses relīzes no visām valsts institūcijām," stāstīja valsts oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" valdes priekšsēdētāja Daina Ābele.
"Konkrēti šeit jūs varat redzēt, ka šī lielā grāmata ir 2012. gada decembra numurs, un tāpat izskatās arī 2012. gada iepriekšējo mēnešu numuri," teica Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Periodikas nodaļas galvenā bibliogrāfe Kristina Papule.
Pirmsdigitalizācijas ''Vēstneša'' numuri saglabāti arī uz mikrofilmām, kam tagad ir muzejiska vērtība. Šobrīd no avīzes līdz tiešsaistei – kopš 2013. gada "Latvijas Vēstnesis" iznāk digitalizētā veidā, un izdevumam tagad ir četras pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformas.
Bez "Latvijas Vēstneša" par vecāko laikrakstu Latvijā uzskata reģionālo izdevumu "Kurzemes Vārds", kas ir deviņas dienas jaunāks par Latvijas Republiku un joprojām vairāk nekā 100 gadus ir saglabājis savu sākotnējo nosaukumu.
"Kurzemes Vārds" un laikraksts "Latvijas Avīze" ir vienīgie Latvijā palikušie drukātie laikraksti, kas iznāk no pirmdienas līdz piektdienai. Taču ne visiem Latvijas laikrakstiem izdodas saglabāt savu pirmatnējo seju. Krītoties abonementu skaitam, digitalizāciju šobrīd Latvijā piedzīvo daudzi laikraksti, pamazām atkāpjoties no drukātā medija rāmjiem.
"Es teiktu, ka prese piedzīvo savu transformāciju, tas ir normāli, ka laikam līdzi viss attīstās," sprieda Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis.
Konkurence medijos paaugstina to kvalitāti, taču lokālās reģionu ziņas būtu saglabājamas un saudzējamas. Šobrīd Latvijā ir nedaudz virs 30 reģionu laikrakstiem.
"Ja mēs uzmanīgi palasīsim reģionālos laikrakstus, tad mēs redzēsim, cik tā ir savdabīga un krāšņa – mūsu latviešu valoda – Liepājā, Rēzeknē vai Cēsīs. Tā atšķiras, ar to mēs varam būt lepni, un tas ir tas, kas mums ir jāsaglabā," norādīja Līcis.
Ja nacionālie mediji raugās uz telpu kopumā, tad reģionu ziņās atklāsies tā lokālā dzīve un attīstība – tā uzskata Preses izdevēju asociācijā.
