Izglītības attīstības pamatnostādņu jeb nākamo septiņu gadu stratēģijas izvirzītie galvenie mērķi ir izglītības vides sakārtošana – satura pilnveide un infrastruktūras attīstība. Tāpat šajā dokumentā izcelta indivīdu profesionālo un sociālo prasmju veicināšana, lai uzlabotu konkurētspēju darba vidē, un vēl plānots arī uzlabot resursu pārvaldības efektivitāti. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības eksperte Modra Jansone pamatnostādnes pagaidām vērtē kā pārāk vispārīgas, turklāt arodbiedrības savlaicīgi iesniegtie priekšlikumi pagaidām neesot ņemti vērā.
„Mēs neesam saņēmuši atgriezenisko saiti no ministrijas par saviem priekšlikumiem. Mēs neredzam, ka stratēģijā jebkādā veidā atspoguļots jautājums par bērniem, kas izglītības sistēmā atgriezīsies no ārvalstīm, un jau šobrīd viņi atgriežas. Bet, kas attiecas tieši uz pašiem pedagogiem, tad tur ir daudzi jautājumi jeb iebildumi – pedagogu motivācijas programma, kura būtu izveidota un skaidri saprotama pedagogiem, kā arī saskaņota ar arodbiedrību – tādas programmas nav," skaidroja Jansone.
Aizvadītajā piektdienā noritējusi starpinstitucionālā saskaņošanas sanāksme par izglītības stratēģiju. Tiesa gan vecāku organizāciju pārstāvji pauž neapmierinātību par šo tikšanos, jo izglītības ministrija pamatnostādņu materiālus organizācijām izsūtījusi tikai naktī pirms pašas sanāksmes, liedzot dokumentus kārtīgi iepazīt un sagatavot papildu priekšlikumus.
Vecāku organizācijas, Latvijas disleksijas biedrības vadītāja Eva Birzniece atzina, ka virsmērķis šajā attīstības plānā ir iekļaujošā izglītība, tomēr pamatnostādņu izstrādes procesā neviena skolēnu ar invaliditāti vai speciālām vajadzībām vecāku organizācija nav iesaistīta.
„Tas nozīmē, ka šo procesu virza tikai institūcijas un ministrijas speciālisti. Tas, kas pilnīgi nav iekļauts pamatnostādnēs, ir princips, ka speciālās izglītības pakalpojums pienākas katram bērnam ar vienādu speciālo vajadzību, lai arī kurā skolā vai izglītības pakāpē viņš būtu," pauda Birzniece.
Tāpat pamatnostādnes neparedzot mācību satura universālo pieejamību, kas ir tehnoloģijas, ar kuru palīdzību ikviens bērns, arī ar traucējumiem, bet pilnvērtīgu intelektu, piekļūst mācību saturam. Vecāku foruma vadītāja Jana Simanovska vēl izcēla, ka pamatnostādnēs jāiekļauj arī bērnu emocionālo labklājību un drošību skolās. Izglītības Ministrijas valsts sekretāre Sanda Liepiņa stāsta, ka tikšanās ar iesaistītajām organizācijām un institūcijām turpināsies. Arī attiecībā uz speciālo izglītību stratēģija vēl tikšot pieslīpēta.
„Mērķi dokumentā ir ambiciozi – no 4% iekļaujošās izglītības audzēkņu skaitu vispārējā izglītībā celt līdz 33%. Mēs redzam, ka finansēšanas modeļa maiņa speciālajā izglītībā mums palīdzēs to panākt. Mēs arī piekrītam vecāku organizāciju priekšlikumam, ka finansējums jāpakļauj konkrētā bērna vajadzībām, un esam arī vienojušies ar Labklājības ministriju, kas palīdzēs šo atspoguļojumu stratēģijā padarīt pilnīgāku," atzina Liepiņa.
Izglītības ministrijas nozares pamatnostādnes valdības komiteja pirmdien atbalstīja un virza izskatīšanai valdības sēdē 7. janvārī ar nosacījumu, ka iebildes tiks ņemtas vērā papildinot stratēģijas dokumentu.
