Ģimene dzīvo Rīgā, un no mājām netālu atrodas skola, kur vecāki vēlētos skolot savu bērnu. Taču pašvaldības skola bērnu uzņemt atsaka, jo bērns nedzīvo tās noteiktajā mikrorajonā. Par šo problēmu vairāki vecāki sūdzējušies Tiesībsarga birojā.
„Rīga ir sadalīta tādās savdabīgās vienībās kā mikrorajoni, un pat tik lielā mērā tas sadalījums ir, ka jums var būt situācija, ka jūs pēc Rīgas domes iedalījuma dzīvojat vienā mikrorajonā, kaut gan skola, kas atrodas pretī jūsu māja un kurā jūs gribētu laist savu bērnu, pēc šī iedalījuma var būt citā rajonā,” stāsta biroja pārstāve Ruta Siliņa.
Viņa norāda, ka tikai tāpēc, ka ir šāds virtuāls sadalījums mikrorajons, vecākiem bērns jāved uz citu skolu, kas, iespējams, atrodas pat pāris kilometru attālumā.
„Tā ir Rīgas situācija, mēs uzskatām, ka Rīgas dome šādā veidā pārkāpj arī Izglītības likumu, jo Izglītības likums skaidri un gaiši pasaka, ka bērnam ir tiesības iet ģeogrāfiski tuvākajā skolā, nevis kādā virtuāli iedomātā mikrorajonā,” skaidro Siliņa.
Tiesībsarga birojs par šo problēmu vēstījis arī Rīgas domei, kas arī pati saņēmusi sūdzības, taču birojam atbildējusi, ka negrasās mainīt noteikumus. Kārtību skaidro Rīgas domes Izglītības pārvaldes vadītājs Ivars Balamovskis: „Uzņemšana Rīgas pilsētas klasēs notiek atbilstoši apstiprinātajiem un ministrijā saskaņotajiem saistošajiem noteikumiem.”
Balamovskis norāda, ka noteikumi nosaka kārtību un ar skolām saistītos mikrorajonus: „Atsevišķos gadījumos var rasties situācija, ka kāds kurš atbilstoši šiem noteikumiem deklarējis varbūt neilgu laiku pirms uzņemšanas pirmajā klasē, šajā mikrorajona tieši norādītājā skolā netiek. Bet saskaņā ar noteikumiem šādus gadījumus mēs departamentā izskatām konkrēti, un tālāk jau vecākam tiek piedāvāta nākamā tuvākā izglītības iestāde, kas atrodas šajā rajonā vai vecāki izvēlas apmeklēt kādu citu izglītības iestādi”.
Balamovskis norāda, ka mikrorajonu lielums saistās ar dzīvojamo māju skaitu un skolas kapacitāti, cik daudz bērnu var uzņemt. Bērnu uzņemšana notiek pēc deklarēšanās ilguma.
„Šīs problēmas varbūt var saistīt, ka Rīgas pilsētā katru gadu notiek atsevišķi skolu tīkla optimizācijas pasākumi, un skolas tiek likvidētas un varbūt arī fiziski šajās vietās neatrodas. Līdz ar to mikrorajonu teritorijas ir jāpārdala,” Latvijas Radio stāsta Balamovskis.
Izglītības pārvaldes vadītājs arī uzsver, ka ik gadu Rīgā tiek uzņemti ap septiņiem tūkstošiem skolēnu, un problēmas bijušas vien atsevišķos gadījumos. Tomēr Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa aicina vecākus ziņot: „Mēs aicinām vecākus, ja ir tāda situācija, ka bērnu neuzņem dzīvesvietai tuvākajā skolā, vērsties pie Tiesībsarga un pilnīgi noteikti pārsūdzēt šo skolas direktora lēmumu Rīgas domes Izglītības departamentā, un departamenta lēmumu, ja tas ir nelabvēlīgs vecākiem – administratīvajā tiesā”.
Tiesībsarga birojs atgādina, ka Izglītības likumam ir augstāks spēks nekā Rīgas domes saistošajiem noteikumiem.
Tiesībsarga birojs arī atgādina, ka, gatavojot bērnu skolai, vecākiem ir pienākums savu materiālo iespēju robežās sagādāt vienīgi kancelejas piederumus, apģērbu un apavus, tostarp arī tērpu un apavus sporta stundām, un arī higiēnas piederumus. Pārējo, kas nepieciešams izglītības procesā, jāsagādā skolai. Tā norāda Tiesībsargs.
