Iniciatīvas autors ir Oļegs Belousovs no Salas ciema, kas atrodas netālu no Jēkabpils. Vīrietis strādā policijā. Ne viņš, ne viņa sieva paši nesmēķē. Un tēvs bija šokā, uzzinot, ka viņa dēls, kuram ir tikai 9 gadi, lieto vienreizējās elektroniskās cigaretes, ko tautā sauc par „saltiem” vai „flomāsteriem”. Vecāki noskaidroja, ka tās ir izplatītas ne tikai pusaudžu, bet arī jaunāko klašu bērnu vidū.
“Pirmais, kas bija aizdomīgi, jau tas, ka mans dēls, man likās, ka kaut kāda traucēta uzvedība. Viņš sēž mierīgs, mācās. Tad pēkšņi viņam kaut kas uznāk, viņš sāk psihot, sāk skraidīt, kaut kas viņam nepatīk. Uzvedas tā dīvaini, nekad tā nav bijis. Mēs ar vecākiem sākam savā starpā aktīvi komunicēt, un tika noskaidrots, ka lielākā daļa no otrās, trešās un uz augšu – ceturtā, piektā klase – ir mēģinājuši pīpēt šīs elektriskās cigaretes,” stāsta Oļegs Belousovs.
Izmeklējot šo lietu, vecāki noskaidrojuši, ka vecākie bērni, kam ir banku kartes, elektroniskās cigaretes pasūta internetā un pēc tam pārdod jaunākiem bērniem. Distances tabakas un e-cigarešu tirdzniecība Latvijā ir aizliegta, tāpēc tiekot izmantoti ārzemju interneta veikali ar piegādi uz pakomātu, kur neviens vecumu neprasa. Savukārt sākumskolas bērni vāc jau izlietotas e-cigaretes, kas ir atrodamas miskastēs vai uz ielas. Un tas viss notiek Covid-19 laikā, šausminās tēvs.
“Paši bērni caur aplikāciju "TikTok" ir iemācījušies tās izjaukt, savienot vadiņus un, cik es saprotu, ar mobilā lādētāju uzlādēt šo bateriju. Un tad viņi dalās pa apli viens otram. Kurš tur paņem kādu naudiņu paprasa par to, lai varētu palietot. Manuprāt, tās vispār ir kaut kādas šausmas, ja bērni atrod kaut kur miskastē vai uz ielas, un viņi, bariņš, 10 bērni vai klase, savā starpā dalās ar to visu, nu tad par kādu drošību var runāt!” turpina Belousovs.
Šogad veiktajā SKDS pētījumā noskaidrots, ka elektroniskās cigaretes lieto 38% Latvijas pieaugušo iedzīvotāju. 9% atzinuši, ka smēķē tās ikdienā. Savukārt saskaņā ar 2019. gadā veikto pētījumu e-cigaretes lieto 18% pusaudžu vecumā no 13 līdz 15 gadiem. SPKC Vecākā sabiedrības veselības analītiķe Una Mārtiņsone ir pārliecināta, ka pēdējo trīs gadu laikā situācija ir ievērojami pasliktinājusies.
“Šobrīd tieši elektroniskās cigaretes gados jaunākajai iedzīvotāju daļai ir vispopulārākais izstrādājums, un, ja mēs arī kopumā paskatāmies tās tendences pēdējā gada laikā, kad strauji pieaug to jauniešu īpatsvars, kas pamēģina elektroniskās cigaretes, tad visticamāk šī tendence arī turpina pieaugt,” norāda Mārtiņsone.
Nepilngadīgo vidū parasto cigarešu popularitāte krīt, bet elektronisko – pieaug. Saeimā tiek skatīti Veselības ministrijas iesniegtie grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā. Tie paredz aromatizējošo vielu aizliegšanu elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs.
"Ir pierādīts pētījumos un Pasaules Veselības Organizācijas arī apstiprināts, ka tieši šo aromatizējošo vielu izmantošana principā veicina to, ka šīs mazaizsargātas grupas – jaunieši, pusaudži – uzsāk šo produktu lietošanu. Un šie te aromatizētāji ir tie, kas rada šo te pievilcīgo izskatu un principā veicina, ka šie jaunieši gan uzsāk, gan arī smēķē šīs te elektroniskās cigaretes,” skaidro Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vecākā eksperte Sanita Lazdiņa.
Aromatizējošas vielas e-cigaretēs jau ir aizliegtas Lietuvā, Somijā un dažās citās Eiropas valstīs. Savukārt Igaunijā ir atļauti tikai divi aromāti: tabakas un mentola.
