ĪSUMĀ:
- Vietvarās pabalstu apmēri par bērna piedzimšanu krietni atšķiras.
- Tas tāpēc, ka pašvaldībām nav pienākuma tādus izmaksāt, bet tās maksā, lai piesaistītu ģimenes.
- Daudzviet noteikti termiņi, cik ilgi jābūt deklarētam pašvaldībā pabalsta saņemšanai.
- Tāpēc, mainot dzīvesvietu un deklarēto adresi, jāpapēta noteikumi.
- Daugavpilī uzskata, ka pabalstiem būtu jābūt vienādiem, neatkarīgi – dzīvo Alsungā vai Daugavpilī.
- VARAM un Tiesībsarga birojā pašvaldību kārtībā pārkāpumus neredz.
- Abās iestādēs uzsver – pašvaldības pabalstus drīkstētu arī nemaksāt vispār.
Pieredze ar bērna piedzimšanas pabalstiem – dažāda
"Mēs mainījām dzīvesvietu pagājušā gada vasarā pēc ilgu gadu dzīves Rīgā. Pārcēlāmies uz Siguldas novadu. Un pēc pāris mēnešiem pieteicās mazulis," pastāstīja Ilze, kuras ģimenei iet secen pašvaldības maksātais bērna piedzimšanas pabalsts, jo viņa ar vīru deklarējušies Siguldas novadā mazāk nekā pirms gada.
"Neskatoties uz to, ka mums šeit ir iegādāts nekustamais īpašums, šis pabalsts mums tāpat nepienākas. Tā summa nav tik ļoti liela, un tas noteikti nav izšķirošais faktors, lai pieņemtu lēmumu dzīvot vienā vai otrā vietā, bet sajūta ir muļķīga, it īpaši zinot, ka pirms tam [pirms teritoriālās reformas] mūsu dzīvesvieta būtu bijusi Krimuldas novadā, un tur šie noteikumi būtu tādi, kas atļautu saņemt šo pabalstu. Bet Krimuldas novads tika pievienots Siguldas novadam, un Siguldas novadam atkal ir pilnīgi citi nosacījumi. Un te mēs nevaram saņemt šo atbalstu. Tas ir mulsinoši, ka katra pašvaldība var izdomāt citādākus noteikumus un tad var palaimēties vai nepalaimēties," viņa uzskata.
Tāpat ir situācijas, kad bērna vecākiem ir dažādas deklarētās dzīvesvietas adreses, un ir iespēja izvēlēties, kurā no pašvaldībām izdevīgāk saņemt pabalstu.
Ingūna Semule ir trīs bērnu mamma. Dzīvo Rēzeknes novadā.
Viņas ģimene savulaik saskarās ar šādu situāciju: "Mums pabalsts nekad nav bijis motivējošais, vai mums būs viens, divi vai trīs bērni. Bet kas ir amizanti, ar ko mēs saskarāmies ar pirmo bērnu. Tas bija 2016. gadā. Toreiz Rēzeknes novadā pabalsts bija 140 eiro, ja abi vecāki deklarējušies Rēzeknes novadā, bet Rēzeknes pilsētā tie bija 150 eiro, neatkarīgi no tā, vai abi vecāki deklarējušies pilsētā. Tā kā viens no mums bija deklarējies novadā, bet viens pilsētā, pabalstam pieteicāmies Rēzeknē. 70 eiro vietā izvēlējāmies saņemt 150. Ar abiem nākamajiem bērniem jau bijām deklarējušies Rēzeknes novadā, tāpēc tur vairs nebija tādu diskusiju, bet šis jautājums izsita nedaudz no sliedēm, kāpēc blakus esošajos novadā un pilsētā ir pilnīgi citādāk?"
Pabalsta saņemšanas kārtība pašvaldībās atšķiras
Izpētot, piemēram, Latgales pašvaldību kritērijus bērna piedzimšanas pabalstu saņemšanai, tie atšķiras un pat ļoti.
Piemēram, Rēzeknes novadā sākot no šī gada pabalsts pieaudzis visstraujāk – tas palielināts no 150 uz 720 eiro. Pabalstu saņemt var, ja abi bērnu vecāki deklarējušies pašvaldības administratīvajā teritorijā. Visu summu gan uzreiz neizmaksā. Pabalsta izmaksa tiek veikta katru mēnesi 40 eiro apmērā līdz bērns sasniedz 1,5 gada vecumu. Ja novadā ir deklarējies tikai viens no bērna vecākiem, tad pabalsts samazinās uz pusi. Rēzeknes novadā nav noteikts termiņš, cik ilgi jābūt deklarētam novadā.
Pa daļām pabalstu maksā arī Krāslavas novadā.
"Krāslavas novadā pabalsts ir 450 eiro, bet ir dalīts uz četriem gadiem. Bērnam piedzimstot vecāki saņem 200 eiro, sasniedzot vienu gadu – 100 eiro, un tad līdz četru gadu vecumam pa 50 eiro," pastāstīja Krāslavas novada Sociālā dienesta vadītāja Vija Bārtule.
Lai saņemtu pabalstu, vienam no bērna vecākiem Krāslavas novadā jābūt deklarētam vismaz vienu gadu.
Savukārt Ludzas novadā deklarēšanās termiņš ir krietni īsāks – te jābūt deklarētam trīs mēnešus. Šogad pabalsta apmērs ir pieaudzis uz pusi, sasniedzot 500 eiro.
Pabalsts no šī gada palielināts arī Balvu novadā. Balvos pietiek ar pusgadu, lai saņemtu pabalstu. Turklāt pirmajam jaunajā gadā dzimušajam mazulim ir vēl papildu finansiāla dāvana.
Balvu novada Sociālās pārvaldes vadītāja Viktorija Puka norādīja: "Pabalsts ir 300 eiro par katru jaundzimušo, bet svarīgi ir tas, ka bērna vecākam ne mazāk kā pēdējos sešus mēnešus pirms bērna piedzimšanas un arī jaundzimušajam jābūt deklarētam Balvu novada teritorijā. Savukārt pirmajam mazulim gadā ir vēl 150 eiro klāt."
Savukārt Augšdaugavas novadā vienam no vecākiem ir jābūt deklarētam, taču nav noteikts deklarēšanās laiks, lai saņemtu pabalstu. Augšdaugavas novadā pabalsts ir 300 eiro. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Valija Jurķāne uzskata, ka noteikt konkrētu deklarēšanās termiņu, baidoties, ka cilvēki deklarēsies vien pabalsta dēļ, nav pamatoti.
"Tas nenoturēs nevienu pašvaldībā. Tas nav tas kritērijs, kas varētu likt atgriezties savā dzīvesvietā. Bērna piedzimšanas pabalsta dēļ to neviens nedarīs," tā Jurķāne.
Deklarēšanās laiks nav noteikts arī Līvānu novadā. Lai saņemtu pabalstu, jābūt deklarētam vismaz vienam no bērna vecākiem, skaidroja Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle.
Viņa norādīja: "Nevar arī skatīties uz visiem kā uz potenciāli ļaunprātīgiem. Mūsu gadījumā mēs neesam pasargāti no tiem ceļotājiem, kas skatās, kur piedeklarēties ir izdevīgāk. Un katrs cilvēks, kurš deklarējies, pašvaldībā ir vērtība, savukārt izdeklarēties un pārdeklarēties citur var jebkurā brīdī, to mēs kā pašvaldība tāpat nevaram iespaidot."
Līvānu novadā pabalsta apmērs ir 200 eiro, taču, ja ģimenē piedzimst trešais, ceturtais vai piektais bērniņš, tad pabalsts ir 300 eiro.
Daugavpils pilsētā, lai saņemtu pabalstu, jābūt deklarētam deviņus mēnešus – pabalsts 500 eiro.
Daugavpils Sociālā dienesta vadītāja Līvija Drozde gan uzskata, ka pabalsta apmēram un noteikumiem ir jābūt vienādiem pašvaldībās.
"Situācijā, kad ir ārkārtas situācija un kovids, cilvēki kļūst mobili. Es varu deklarēties Rīgā, strādāt Daugavpilī. Manuprāt, tam nevajadzētu tik nelielā valstī kā mūsu būt ierobežojošam faktoram. Bet pašvaldību iniciatīvas ir ļoti dažādas, kaut gan šīs iniciatīvas veidojas no nomaksātajiem nodokļiem, no izlīdzināšanas fonda, kas veidojas no mūsu visu kopējiem maksājumiem valsts budžetā. Būtu tikai godīgi, ja pabalsts būtu vienāds, neatkarīgi no tā, vai dzīvoju Alsungā vai Daugavpilī. Tas ir netaisnīgi, ka cilvēks, kurš dzīvo laukos, viņam ir kaut kas mazāk, bet, ja dzīvo pilsētā, viņam ir pieejama visa infrastruktūra plus pabalsti. Manuprāt, valstiskā līmenī tā nedrīkstētu būt," viņa pauda.
Bērna piedzimšanas pabalsts – katras vietvaras pašiniciatīva
Trīs, seši, deviņi mēneši vai arī gads, taču vietām bez deklarēšanās nosacījumiem – tik dažādi ir noteikumi, lai saņemtu pabalstu. Vai atšķirīgie nosacījumi un arī summu apmēri ir godīgi un pareizi? Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), kurā tiek apstiprināti pabalsti, saka, ka jā.
"Tas, kā pašvaldības nosaka pabalstu apmēru un kārtību, tā ir katras pašvaldības individuāla pieeja atbilstoši budžeta ietvariem," teica VARAM Pašvaldību departamenta direktors Viesturs Razumovskis.
Viņš uzsvēra, ka pašvaldība šo pabalstu īsteno kā brīvprātīgu iniciatīvu. Lai arī ministrijā izvērtē pašvaldības saistošos noteikumus, arī par jaundzimušo pabalstu piešķiršanas kārtību, ministrija vērtē šo noteikumu tiesiskumu, nevis lietderību.
Un šajā ziņā mainīt kaut ko nav plānots.
"Pašvaldību likumā šādu atsevišķu papildus regulējumu nav plānots noteikt, un jārēķinās ar to, ka pašvaldības, jau pieņemot budžetu, apmēram rēķinās ar to, kādi varētu būt izdevumi. Nosacījums, ka personai jābūt kaut kādu laiku deklarētai, norāda uz to, ka persona ir nodibinājusi ciešas saites ar to pašvaldību, kur viņa saņem citas sociālās priekšrocības. Un, ja saņem priekšrocības, tad jau jābūt ar šīm saitēm, citi nosaka pusgadu, citi gadu. Personas ir deklarētas, maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, samaksā nekustamā īpašuma nodokli un tajā brīdī pašvaldībai veidojas budžets. No tā arī plāno, kādus labumus piešķirt," viņš norādīja.
Arī Tiesībsarga birojā nesaskata, ka pašvaldības ko pārkāpj
Lai arī retos gadījumos, tomēr jautājumi par pašvaldību maksātajiem bērnu piedzimšanas pabalstiem nonāk arī Tiesībsarga biroja redzeslokā. Pārsvarā tiek jautāts, vai pašvaldības drīkst noteikt periodu, cik ilgi jābūt deklarētam, lai saņemtu šādu pabalstu.
Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere skaidroja: "Protams, ideāli būtu, ja katrs jaundzimušais bērniņš saņemtu no savas dzīvesvietas [pašvaldības] šādu atbalstu. Bet gribu vērst uzmanību, ka šie bērnu piedzimšanas pabalsti ir pašvaldības brīvprātīga iniciatīva. Tas nav obligāts.
Pašvaldība šādu pabalstu var neieviest vispār. Bet katra pašvaldība grib piesaistīt iedzīvotājus, jaunas ģimenes ar bērniem, tādēļ pašvaldības šādus pabalstus nosaka savu iedzīvotāju interesēs, bet tā ir brīvprātīga iniciatīva.
Un pašvaldībai ir vēlme, ka šo pabalstu saņem pastāvīgie iedzīvotāji, kam ir saikne ar šo pašvaldību, nevis tādēļ, ka piedeklarējas pabalsta dēļ. Un te ir jāatrod tas balanss. Un pašvaldības to meklē. Un cilvēkiem pašiem arī, jau gaidot bērniņu, plānojot, ir jāskatās, kā rīkoties, lai šo pabalstu saņemtu. Lai nenonākt tādā situācijā, ka nesaņem ne no vienas pašvaldības. Cilvēkiem ir jāseko līdzi un jāpēta regulējums."
