ĪSUMĀ:
- ST lēma: Pāreja uz izglītību valsts valodā arī privātajās skolās atbilst Satversmei.
- Ja privātskola piedāvā atzītu izglītības dokumentu, tai jāievēro izglītības standarts.
- Pieteikuma iesniedzēji uzskatīja, ka pārkāptas tiesības saglabāt savu valodu un kultūru.
- ST: skolas joprojām vairākus priekšmetus var mācīt mazākumtautību valodā.
- “Saskaņas” politiķe: Vecāki ir gatavi vērsties ECT.
Ja privātskola piedāvā iegūt valsts atzītu izglītības dokumentu, tai jāievēro tāds pats izglītības standarts kā valsts skolām. Līdz ar to Saeima var noteikt mācību valodas prasības arī privātskolām. Tā spriedusi Satversmes tiesa lietā, kurā vairāki mazākumtautību vecāki un bērni par neatbilstošu Satversmei prasīja atzīt Izglītības likuma pantu, kas pakāpenisko pāreju uz mācībām latviešu valodā attiecina arī uz privātskolām.
Šis ir jau otrais spriedums, kurā tiesa izglītības valodas reformu atzinusi par Satversmei atbilstošu.
“Valsts valodas kā atsevišķa mācību priekšmeta apgūšana nespēj nodrošināt tādu izpratni par valodas praktisko lietojumu, kā arī tādu vārdu krājumu, kādu izglītojamais iegūst, izmantojot valsts valodu kā mācību valodu arī citu mācību priekšmetu apguvē,” skaidroja Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kusiņš.
Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele savukārt norādīja, ka “demokrātisku valsti, demokrātisku sabiedrību un spēcīgāku demokrātisku debati par aktuāliem jautājumiem mūsu sabiedrība veido valsts valodā. Tādēļ ir būtiski, ka arī tie bērni, kas izvēlas mācīties privātajās izglītības iestādēs, nonāk līdz tai pašai spējai piedalīties Latvijas kā demokrātiskas valsts stiprināšanā”.
Pieteikuma iesniedzēji uzskatīja, ka prasība mācīties latviešu valodā pārkāpj mazākumtautību tiesības saglabāt savu valodu un kultūras savdabību.
Tomēr tiesa spriedumā norādījusi, ka skolas joprojām vairākus priekšmetus var mācīt mazākumtautību valodā. Turklāt pāreja uz mācībām valsts valodā ir pakāpeniska, tādēļ nav pārkāpts tiesiskās paļāvības princips.
Satversmes tiesā spriedumus gaida vēl divas lietas par valodas prasībām izglītības sistēmā. Viena no tām ierosināta par valodas lietošanu bērnudārzos, otra – augstākajā izglītībā.
Krievu skolu aizstāve un Jūrmalas domes deputāte no “Saskaņas” saraksta Elizabete Krivcova izvairās prognozēt, vai nākamajās lietās Satversmes tiesa varētu saskatīt Satversmes pārkāpumus.
Viņa uzskata, ka tiesa pārāk maz vērtē reformas ietekmi uz izglītības kvalitāti. Tāpēc nākamais solis esot Eiropas Cilvēktiesību tiesa.
“Viena privātskola jau iesniedza prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tur ir sākusies lieta. Tagad privātskolu vecāki arī ir gatavi turpināt savu prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tas ir pareizi sākumā pamēģināt tiesiskos instrumentus Latvijā, pirms griezties tālāk,” sacīja Krivcova.
KONTEKSTS:
No šī gada 1. septembra pamatskolas posmā ne mazāk kā 80% priekšmetu jāpasniedz latviski. Savukārt vidusskolās no nākamā mācību gada 10. un 11. klasē visi priekšmeti, izņemot mazākumtautību valodu, būs jāmāca latviski.
