Svētki ir laiks, kad tos vēlamies atzīmēt ģimenes lokā, kopā ar sev tuvajiem un mīļajiem cilvēkiem - īpaši tas ir svarīgi jaunākajai paaudzei. Viļakas novada Kupravas pagastā, tāpat kā daudzviet citur Latvijā, daudziem bērniem viens vai abi vecāki strādā ārzemēs un rūpes par mazajiem uzņēmušies vecvecāki.
Priekš bērniem tas ir slikti, viņiem nav kontakta ar vecākiem, bet, pateicoties tam, ka viņa strādā ārzemēs, mēs dzīvojam no šīs naudas," saka Serafima, kura audzina mazbērnus.
Arī Roza šobrīd parūpē divus mazbērnus, jo meita kopā ar vīru devusies peļņā uz ārzemēm. Iemesls tāds pats kā citiem - atrast darbu, lai nodrošinātu iztiku ģimenei. Kupravas iedzīvotāja nezina vai mazbērni un viņu vecāki kādreiz dzīvos Latvijā.
„Meita nesen tikai aizbrauca, paņēma arī divus bērnus, taču vecākā meita un dēls palika pie manis. Mazdēlam jāpabeidz tehnikums, viņš vēlas šeit mācīties, bet mazmeita iet 9.klasē," stāsta Roza.
Ja Rozas mazmeita un mazdēls pēc skolas absolvēšanas plāno doties pie vecākiem uz ārzemēm, tad Serafimas mazbērniem saistošāka šķiet dzīve šeit Latvijā.
Lai cik lielu uzmanību un rūpes vecvecāki neveltītu savu mazbērnu audzināšanai un izglītošanai, tomēr atvasēm pietrūkst vecāku mīlestības un klātbūtnes ikdienā. Tas atstāj arī negatīvas sekas.
„Vieni bērni ir tie, kas ir ļoti, mīļi, labi un cenšas šo mātes mīlestību sagaidīt skolotājos un vecmammās, otri paliek tādi mazliet nervozi un tiešām gaida, kad vecāki atbrauks," novērojusi Kupravas pamatskolas direktore Sandra Andrejeva.
Ne jau aiz labas dzīves kupravieši devušies strādāt uz ārzemēm un savas atvases uzticējuši vecvecākiem vai citiem radiniekiem. Daļa no viņiem cer, ka pēc kāda laika arī Latvijā apstākļi uzlabosies un viņi varēs atgriezties dzimtenē. Bet kāda daļa, iespējams, neatgriezīsies vispār.
