Pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis sūdzību skaits, ko saņem VBTAI, un šie iesniegumi saistīti ar pārkāpumiem bērnudārzos. Statistika rāda, ka 2015.gadā speciālisti saņēma 40 vecāku rakstītus iesniegumus, pagājušajā gadā 51, bet šogad katru nedēļu ienākot pa kādai sūdzībai, kam seko pārbaude konkrētajā bērnudārzā.
„Gandrīz katru dienu vai katru nedēļu ienāk sūdzības par pirmsskolas izglītības iestādēm.
Traumas, kas ir gūtas, bērnu nepieskatot, vai arī vienaudžu savstarpējās attiecības – tas ir viens, ko vecāks norāda iesniegumā, sūdzībā. Tad, kad mēs veicam jau pārbaudi, tad mēs konstatējam varbūt arī kaut ko citu, kas nav bijis norādīts sūdzībā,” stāsta VBTAI Bērnu tiesību aizsardzības nodaļas vadītāja Inga Krastiņa.
Retāk nākas konstatēt vardarbības gadījumus. 2015.gadā bijuši trīs šādi gadījumi, bet pagājušajā gadā – pieci. Vairums sūdzību saistītas ar bērnu atstāšanu bez uzraudzības. Neesot īpaši lielas atšķirības starp problēmām pašvaldību un privātajos bērnudārzos, tomēr pašvaldībās pārkāpumus konstatē biežāk. Tas ir saistīts ar skaitliski lielākajām bērnu grupām un ne tik individuālo attieksmi.
„Par drošu vidi pirmsskolā viennozīmīgi ir atbildīga iestādes administrācija un darbinieki, kas tajā atrodas. Es domāju, ka, iespējams, šādas sūdzības parāda kaut kādu komunikācijas trūkumu starp vecākiem un iestādes administrāciju, un iestādes darbiniekiem.
Atverot bērnudārzu un domājot par drošu vidi, ar to nepietiek. Šī drošā vide ir jāuzrauga nepārtraukti.
Tieši tāpat kā darbiniekiem šie jautājumi un instruktāžas ir jāatkārto un jāatkārto,” uzskata Privāto pirmsskolu biedrības vadītāja Daina Kājiņa.
Trīs gadus darbojas interneta portāls un veikals bernudrosība.lv. Tā pārstāvis Ralfs Minkevičs saka – bērnudārzu vadību varot iedalīt divās grupās – aktīvajā un pasīvajā. Pirmā grupa konsultējas ar speciālistiem un rod dažādus risinājumus, bet otrā vienkārši gaida, līdz notiks nākamā nelaime. Minkevičs iesaka bērnudārziem daļu rotaļlietām paredzētās naudas tērēt tieši drošībai, piemēram, parūpējoties, lai bērns nevar ievērt pirkstu durvīs vai sasisties pret asu galda malu.
„Bērnu nevar nopolsterēt. Mēs visi esam uzauguši padomju laikos daudz askētiskākos un skarbākos apstākļos, bet var preventīvi rūpēties un var preventīvi apzināt potenciālās vietas, kur tas varētu notikt, pirkstu kur var iespiest. Galvu kur var saspiest, kur var paslīdēt, piemēram, tualetē. Preventīvi lietas var apzināt un tomēr padomāt par to,” skaidro Minkevičs.
„Es negribētu teikt, ka situācija ir kritiska, bet tas, ka par pirmsskolas izglītības iestādēm šim sūdzību skaitam ir tendence palielināties, tas noteikti pievērš uzmanību. Kas ir tie iemesli, kāpēc šis sūdzību skaits palielinās? Tā ir sadarbība, ko es minēju, kas ir jāveicina pirmsskolas izglītības iestādēm ar vecākiem,” secina VBTAI pārstāve Krastiņa.
Viņa piekrīt, ka lielu daļu traumu varēja novērst, parūpējoties par drošību vai cītīgāk uzraugot mazos audzēkņus.
