Būs pieejams Eiropas Savienības fondu atbalsts skolēnu individuālo spēju attīstīšanai, šādu paziņojumu šonedēļ izplatīja Izglītības un zinātnes ministrija, pēc tam kad valdība apstiprināja jaunus noteikumus 34 miljonu eiro sadalei.
Pret projekta saturu iepriekš aktīvi iebildušas divas vecāku organizācijas. “Vislielākie iebildumi ir par to, ka tā ir pietiekoši liela nauda, kas ir atvēlēta iekļaujošai un speciālajai izglītībai, un jautājums, cik ļoti tā tiks izmantota, lai patiešām palīdzētu bērniem?” norāda biedrības „Vecāku forums” valdes locekle Jana Simanovska.
Kopā ar biedrību „Pro Futuro” vecāki vērsušies gan Izglītības, gan Finanšu ministrijā un pat Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā, bet neesot sadzirdēti.
Vecāki uzskata, ka jaunais projekts diskriminē bērnus ar īpašām vajadzībām, neparedzot mācību saturu digitālā formātā tiem bērniem, kam ir redzes vai lasīšanas traucējumi.
“Tāds ļoti aktuāls jautājums ir par datoru iegādi bērniem, piemēram, ar disleksiju vai redzes traucējumiem. Visur pasaulē vismaz šobrīd strādā ar to, ka tie bērni ļoti agrīni sāk izmantot datorus, kas ievērojami uzlabo viņu iespējas uzņemt informāciju. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka tur pāris spriedumi ir absolūti neracionāli. Tur ir teikts, ka ir jānostiprina interešu izglītība, jo ir novērots, ka speciālā interešu izglītība bērniem esot svarīgāka nekā pamata izglītība,” skaidro Simanovska.
Par projekta īstenošanu atbildīgs ir Valsts izglītības satura centrs. Tā vadītājs Guntars Catlaks noraida kritiku, skaidrojot, ka projekts paredzēts ne vien bērniem, kam mācībās sokas grūtāk, bet arī izcilajiem skolēniem un interešu izglītībai.
“Tas projekts nav domāts tikai speciālajām vajadzībām. Tas ietver gan atbalstu īpaši talantīgajiem, gan atbalstu tiem, kuriem ir īpašas vajadzības vai neveicas mācībās tik labi.
Iebildumi, es negribētu viņus atkārtot, pamatā balstījās uz to, ka par maz ir šie atbalsti speciālajām vajadzībām un par daudz citiem. Mūsuprāt, mēs esam atraduši līdzsvarotu modeli, kas ņem vērā visas vajadzības,” saka Valsts izglītības satura centrs vadītājs.
Catlaks tāpat skaidro, ka iegādāties datortehniku esot pārāk dārgi un to valsts nevarot atļauties. Šeit gan jāpiebilst, ka lauvas tiesu no projektam atvēlētajiem miljoniem finansē Eiropa.
Datori un cita tehnika gan būšot, bet pavisam citā projektā, kad plānos modernizēt skolu infrastruktūru.
Tikmēr bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis, kas savulaik īpašu uzmanību pievērsis tieši speciālajai izglītībai, norāda – šī ir sabiedriski svarīga joma, bet tās attīstībai aizvien trūkstot skaidras stratēģijas un redzējuma par veicamajiem soļiem.
Ķīlis piekrīt vecāku teiktajam par atbalsta tehnoloģiju iegādi: “Bija pētījumi, ka, ieviešot planšetes, bērni daudz ātrāk mācās. Tieši tehnoloģija speciālām vajadzībām ir ļoti svarīga. Tur var diskutēt - vajag, nevajag, kad likt bērnus pie datoriem, bet tieši speciālo vajadzību bērniem tehnoloģija ir ļoti svarīga un izšķiroša bieži vien kā veids, kā pārvarēt šīs grūtības mācīties. Vilkt ar rociņu, skaņas atdarināt.”
Esošais projekts, kas pievērš uzmanību galvenokārt interešu izglītībai un talantīgajiem skolēniem turklāt varot veicināt sociāli ekonomisko nevienlīdzību.
