Līdz ar to par komisijas finansējuma administrēšanu turpmāk atbildēs Latvijas Universitāte. Tam gan vēl formāli jāgroza likums, līdz ar to komisija reālu darbu varētu sākt tikai aprīļa beigās vai maijā.
VDK dokumentu izpētes komisijas izveidē jau pērn pieļauta pretruna, kontroles funkcijas apvienojot ar pētniecības funkcijām – tā pēc koalīcijas sadarbības padomes sēdes pirmdienas pievakarē žurnālistiem atzina tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība). Viņš piekrītot, ka šis modelis ir jāmaina, tādēļ panākta vienošanās, ka no Tieslietu ministrijas pakļautības komisijas darbu pārcels uz LU Latvijas Vēstures institūtu.
„Tālāk jau universitāte, sadarbojoties ar šo valdības izveidoto komisiju, lems, kādā veidā norobežot uzraudzību no pētniecības. Manuprāt, pētniecībai būs visi vārti vaļā un es ceru, ka nebūs nekādu pārmetumu, ka kāds no universitātes puses mēģina politiski ietekmēt, jo arī mūsu vienīgā ietekme bija tāda, ka mēs prasījām stingri ievērot tās prasības, kas ir noteiktas budžeta vadības likumos,” sacīja tieslietu ministrs.
Lai to juridiski varētu izdarīt, gan būs vajadzīgi likuma grozījumi vai speciāls likums, kas dotu LU tiesības saistībā ar komisijas budžeta administrēšanu.
Premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”) gan noliedz, ka tādā veidā tiktu apzināti vilcināts laiks, liedzot komisijai sākt reālu darbu. „Nedomāju, ka kāds šobrīd gribētu novilcināt laiku. Vismaz manā personā, un es nedomāju, ka arī ministrs… (..) Es domāju, ka šis likums ir pāris rindiņas. Mums nav citu iespēju. Komisija nevar uzsākt darbu, kā tā vēlas – neatkarīgi pie Latvijas Universitātes, ja nav izgrozīts likums. Tas nav iespējams,” atzina Straujuma.
Atbildīgie politiķi prognozē, ka likumu varētu grozīt steidzamības kārtā un komisija darbu varētu sākt aprīļa beigās vai maijā. Lēmumu nodot komisiju zinātnieku pārraudzībā atzinīgi vērtē arī LVI vadītājs Guntis Zemītis.„Tas bija tas, ko zinātnieki vēlējās, lai ekspertīzi veic neatkarīga institūcija, lai nebūtu ne mazāko aizdomu par to, ka it kā mēģina šo procesu iespaidot no politiķu puses,” saka Zemītis.
„Uzticības līmenis ir zems politiķiem. Tāpēc, pat ja nebija kādi mēģinājumi iejaukties, tomēr tā aizdomu ēna paliks vienmēr. Mūsu sabiedrība ir ļoti jūtīga, tā ir ļoti jūtīga lieta. Un neatkarīgāku institūciju par zinātnieku institūciju šodien nevar atrast. Vēl viens stereotips, ka tur ir tikai aģentu vārdi. Bet tur ir uzraudzības lietas. Diezgan plašs materiāls, kuru var novērtēt tikai vēsturnieki,” norāda vēsturnieks.
Viņš gan ir piesardzīgs vērtējumā, vai līdz Latvijas simtgadei komisija pagūs ar deleģēto uzdevumu tikt galā, jo darba ir ļoti daudz. „Tas varbūt ir tāds stereotips, ka tās ir tikai tādas uzskaites kartiņas un ka mēs tagad saskaitīsim, kuri cilvēki ir tajos čekas maisos un kuri nav. Tās ir uzraudzības lietas. Tur ir bijusi arī organizētā noziedzība, ne jau visas ir tikai politiskās lietas,” saka Zemītis.
„Tur jau ir tā lieta, kāpēc tas ir jāpēta vēsturniekiem – lai saprastu visu kopsakaru, kā šī sistēma ir darbojusies, cik ļoti tā ir cauraudusi sabiedrību, cik tiešām to cilvēku vaina ir liela, cik daudz tur ir tādu, kas tur tiešām ir tīri formāli. Piemēram, zinātnieki, kas varbūt brauca uz ārzemēm un bija spiesti šos ziņojumus rakstīt. Un cik ir daudz tādu, kas tiešām izsekoja citus cilvēkus, sniedza informāciju un tamlīdzīgi. Tas ir ļoti ilgs darbs,” skaidro LVI vadītājs.
VDK darbības izpētes komisijas vadībā, visticamāk, paliks vēsturnieks Kārlis Kangeris, kurš iepriekš paziņoja par aiziešanu no komisijas pēc valdības lēmuma izslēgt no tās priekšsēdētāja vietnieci Kristīni Jarinovsku. Kangeris Latvijas Radio norādīja, ka par komisijas sastāvu pilnīga skaidrība varētu būt nākamnedēļ.
„Mēs gribējām nogaidīt visas šīs lietas, un tad jau redzēsim, ko izmainīs vai neizmainīs. Tas nākošajā nedēļā ir viss jāizdomā un jāapspriež,” sacīja vēsturnieks.
Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis LTV “Rīta Panorāmai” atgādināja, ka līdz šim komisija tā arī nebija spējīga sākt darbu, bija strīdi un bažas, ka tā pat varētu darbu pārtraukt, tāpēc, viņaprāt, komisijas nodošana institūtam ir optimāls risinājums.
Viņš arī norādīja, ka nav pamata šaubīties par pētnieku godaprātu un arī Latvijas Universitātes reputāciju, un uzsvēra, ka politiķi neiejauksies komisijas darbā. Viņš uzsvēra, ka uz komisiju spiediens nav izdarīts, un pauda arī – ja pētnieki stingri savā pārliecība, viņus ietekmēt nemaz nevarēs.
Jau vēstīts, ka martā Kangeris pauda, ka neredz iespēju turpināt totalitārisma izpētes komisijas darbu esošajā politiskajā vadībā pēc tam, kad valdība nolēma izslēgt no komisijas sastāva vadītāja vietnieci Kristīni Jarinovsku. Vēlāk viņš lūdz valdību VKD izpētes komisijas pārraudzību nodot zinātniskai institūcijai.
Iebilstot Tieslietu ministrijai, publiskota petīcija par "nepieņemamu tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) rīcību LPSR VDK dokumentu izpētes komisijas pētnieciskās brīvības ierobežošanā".
Savukārt Tieslietu ministrijas norīkotais komisijas administratīvo funkciju nodrošinātājs Jānis Tomels paudis uzskatu, ka Kangeris nespēj vadīt komisijas darbu, un sagaidīja, ka pētnieks pats atkāpsies.
VDK izpētes komisija jau 27. februāra sēdē asi nosodīja mēģinājumu izslēgt komisijas priekšsēdētāja vietnieci, norādot, ka tam nav nekāda objektīva pamata.
VDK materiālu izpētes speciālā valdības izveidotā starpnozaru komisija tapusi pēc Saeimas lēmuma, ka pirms VDK dokumentu publiskošanas vēl jāveic šo materiālu zinātniskā izpēte. Bijušās Valsts drošības komitejas dokumenti publiski būs pieejami pēc 2018.gada maija beigām, jo jau tagad ir skaidrs, ka kartotēka nav pilnīga un informatoru kartītes nevar kalpot par pierādījumu sadarbības faktam ar padomju laika represīvo iestādi.
