VDK dokumentu izpētes komisijas loceklis, tiesnesis Juris Stukāns intervijā Latvijas Radio norādīja, ka visi pētnieki ir iesnieguši pārskatus par savu darbu, kā arī secinājumus un ieteikumus. Kopējais secinājums esot, ka visi VDK dokumenti jānodod valsts arhīvam, kur tie pieejami atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Stukāns norādīja, ka pētniekiem nav radušās šaubas par dokumentu autentiskumu, kā arī to, ka kartotēka ir nepilnīga.
"Kolekcija viennozīmīgi nav 100% pilnīga (..) Tas nemazina iespēju likt kopā, skatīt, analizēt un izdalīt secinājumus," teica pētnieks.
Viņš arī norādīja - ja Saeima vēlas, tā varētu pieņemt nepieciešamos grozījumus kaut vai nākamajā nedēļā.
Čekas pētnieku komisijas vadītājs Kārlis Kangeris sacīja, ka pētnieki šo gadu laikā vairākkārt valdībai atskaitījušies par darbu. Šoreiz klāt atskaitei nākšot arī minētie ieteikumi, kā tālāk rīkoties ar VDK dokumentiem, tostarp patlaban nepieejamo čekas aģentu kartotēku.
Ieteikumos komisija aicina atteikties no novecojušā VDK likuma, kas pieņemts 1994.gadā, vai grozīt vairākus pantus, kā arī apskatītas tās čekas dokumentu grupas, kuras, komisijas ieskatā, iespējami ātrāk būtu jāpublisko.
"Šobrīd arī nomenklatūras lietas jau būtībā ir personāllietas, un tās nemaz tā brīvi nav pieejamas, tāpēc arī mēs iesakām sākt publicēt visus centrālkomitejas pirmos sekretārus, augstākās padomes priekšsēdētājus, dažādu organizāciju priekšsēdētājus un tā tālāk.
No tā, kas atrodas Satversmes aizsardzības biroja (SAB) telpās, mēs ieteiksim publicēt VDK aģentu alfabētisko kartotēku, jo laiks ir pienācis, pagājuši 27 gadi. Un arī elektronisko datu bāzi "Delta" mēs iesakām arhīvam nodot kā necenzētu kopiju,
jo patlaban arhīva versijā ir daudz izdzēsto vārdu un daudzi dokumenti ir pilnīgi nesalasāmi," stāstīja Kangeris.
Tāpat ieteikumos iekļauts arī iepriekš jau dzirdēts aicinājums visus dokumentus apkopot vienuviet. Patlaban daļa atrodas Nacionālajā arhīvā, tad čekas aģentu kartotēka atrodas nepieejamās SAB telpās un vēl daļa Iekšlietu ministrijā. Kangeris norādīja, ka dokumentus jāpārņem arhīvam. Tos ir vispirms jādigitalizē, kas, piemēram, aģentu kartotēkai, viņaprāt, aizņemšot vien pāris dienas.
"Ir aģenta kartiņa, tad ir ziņotāju uzskaites žurnāls līdz 1987.gadam, un tad, ja persona ir abos materiālos ierakstīta, tad lieta ir skaidra, ka tas ir bijis aģents, jo uzskaites žurnāls ir numurēts un tur neviens nav varējis izdarīt nekādus labojumus. Diemžēl uzskaites žurnālā ir tikai segvārds, tāpēc jāsalīdzina ar kartotēku. Un vēl vajag salīdzināt segvārdu arī ar ziņojumu datu bāzi, un tad var visu ainu par konkrēto aģentu saslēgt kopā.
Šo darbu mēs neesam vēl paguvuši izdarīt, jo čekas maisi komisijai pieejami tikai pēdējos trīs mēnešus.
Mēs jau 2015.gada sākumā prasījām pieejas SAB esošajiem dokumentiem, bet teica, ka nedos aģentu kartotēku, un tā tas bija līdz decembrim," skaidroja Kangeris.
Ņemot vērā, ka šis aģentu izanalizēšanas darbs nav paveikts, Kangera ieskatā, vispirms jāpublisko neapstrādāti materiāli visiem pieejamā interneta platformā. Un tad pētnieki pakāpeniski turpinātu tos analizēt un veidot kontekstus par personām, kas ziņoja, jo tad būs brīvas pētniecības iespējas.
Kangeris ir pārliecināts, ka čekas maisu atvēršanas procesam jābūt tieši šādā kārtībā, citādi čekas maisi netiks atvērti vēl vairākus gadus.
SAB direktors Jānis Maizītis ir lakonisks un sacīja, ka likumi jāievēro visiem, tostarp arī pētniekiem: "Šim darbam Saeima bija devusi četrus gadus, bet tikai pēdējā pusgada laikā pētnieki sāka ievērot likuma prasības, tas nu gan ir fakts. Ir tikai divas prasības, kas izriet no virknes likumu par to, ka pētniekiem jāparaksta saistību raksts, ka informāciju, kuru iegūs čekas kartotēkas pētniecības rezultātā, nepubliskos, jo tāda likuma vai Ministra kabineta noteikumu par VDK dokumentu publicēšanu pagaidām nav Latvijā."
Viņš arī norādīja - lai atrastos SAB telpās, bija nepieciešama pieeja valsts noslēpumam, un to komisijas pētnieki nokārtoja pēdējā pusgada laikā. Maizītis arī papildināja, ka neiebilst SAB esošo čekas materiālu nodošanai Nacionālajam arhīvam, taču tam vajadzīgi resursi.
Jau nākamās nedēļas sākumā pētnieki tiksies ar Saeimas deputātiem un dažādu ministriju pārstāvjiem, lai lemtu par VDK dokumentu publiskošanas kārtību, kā arī tam nepieciešamajām izmaiņām likumos.
KONTEKSTS:
Saeima jau 2014. gada maijā pieņēma likuma grozījumus, kas paredz pēc VDK izpētes komisijas darba beigām, tas ir, pēc 2018.gada 31. maija, publiskot VDK dokumentus, tiesa – Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apjomā.
