Aktuāli

LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis par traktortehnikas zādzībām

Aktuāli

LPIAAP priekšsēdētāja Tekla Žabova par patērētāju prasību atcelt OIK, gāzes tarifiem

LR korespondente Sintija Ambote par čekas maisiem

VDK dokumentu pētnieku vadītājs: Arī arhīvā «čekas maisiem» jābūt pieejamiem ikvienam

PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu pētnieku komisijas vadītājs Kārlis Kangeris pārliecināts, ka, nododot VDK kartotēkas materiālus jeb “čekas maisus” arhīvam, vienlaikus jāpārskata arī arhīva likums, lai tos padarītu vēl pieejamākus arī iedzīvotājiem, nevis tikai kvalificētiem pētniekiem.

“Ja šo kartotēku pārceļ uz arhīvu, tad teorētiski mainās pieejas jautājumi, jo tās nav slepenās telpas. Manuprāt, tad, ja pārceļ uz arhīvu, tad arī visi pilsoņi var apskatīt šos čekas dokumentus, tāpat kā mēs [VDK komisijas pētnieki] to varam tagad no februāra,” pauda Kangeris.

“Taču tad, kad dokumenti būs arhīvā, parastam iedzīvotājam to [pieeju] vēl ierobežos Arhīvu likums, kurā noformulēts, ka zināmi dokumenti pieejami tikai doktoriem vai zinātņu institūtu darboņiem. Manuprāt, tam jābūt pieejamam visiem pilsoņiem. Protams, vienlaikus jāievēro citas prasības par personu datiem, bet domāju, nevar būt tā, ka arī sabiedrībai nav iespējams redzēt kādu no čekas lietām kopumā tikai tāpēc, ka tur ir kāds personvārds. Tas jārisina citādi,” pauda Kangeris.

Saeimas deputāts Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība), kurš vada darba grupu, kas strādā pie kārtības par “čekas maisu” nodošanas arhīvam, savukārt Latvijas Radio pauda, ka 27.martā deputāti plāno uzklausīt pētnieku gala ziņojuma projektu par publicējamo dokumentu apjomu un  publiskošanas veidu, un tad šo materiālu publisku pieejamību vēl būs juridiskas diskusijas.

Iepriekš konceptuāli atbalstītajā versijā minēts, ka VDK materiālus arhīvs varētu pārņemt līdz 1. jūnijam.

Tiesa gan, Nacionālā arhīva vadītāja Māra Sprūdža jau apliecināja, ka tik ātri to nevar pagūt izdarīt, ātrākais termiņš viņas ieskatā varētu būt ap gadu miju. Šobrīd arhīvam tam nav glabātavas un nav arī līdzekļu. Sprūdža lēsa, ka kopumā vajadzēs ap 70 tūkstoš eiro.

Arhīva vadītāja arī iepriekš uzsvēra, ka tur vismaz pagaidām arī būs zināmi pieejas nosacījumi – dokumentus pētīt varēs kvalificēti pētnieki.

Jansons iepriekš norādīja, ka dokumentu pārcelšanas datums ir provizorisks un, visticamāk, mainīsies. Savukārt arhīvam nepieciešamā nauda, lai varētu nodrošināt čekas dokumentu glabāšanas funkciju, visticamāk, jāmeklē no valsts līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

KONTEKSTS: 

Saeima februāra sākumā konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz šobrīd Satversmes aizsardzības birojā esošo bijušās PSRS Valsts drošības komitejas VDK jeb čekas dokumentu nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam līdz 1.jūnijam.  

Diskuijas par dokumentu pārcelšanu uz arhīvu sākās, jo VDK izpētes komisijai bija liegta piekļuve dokumentiem slepenajās SAB telpās. Nesen abas puses gan norādīja, ka kompromiss panākts un pētnieki tiks pie tā sauktajiem “čekas maisiem” janvārī. 

 VDK materiālu izpētes speciālā valdības izveidotā starpnozaru komisija tapusi pēc Saeimas lēmuma, ka pirms VDK dokumentu publiskošanas vēl jāveic šo materiālu zinātniskā izpēte. Bijušās Valsts drošības komitejas dokumenti publiski būs pieejami pēc 2018.gada maija beigām, bet jau tagad ir skaidrs, ka kartotēka nav pilnīga un informatoru kartītes nevar kalpot par pierādījumu sadarbības faktam ar padomju laika represīvo iestādi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti