Tāpat kā iepriekš, arī ceturtdien, 11.augustā, LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas pētnieki saņēma uzmundrinājumus turpmākam darbam, tomēr reāla atbalsta nav.
„Neviens šeit nav jāpārliecina par nozīmību tam darbam, ko veic komisija. Es gribētu savukārt ar jums padalīties priekā un pārsteigumā par to, kas ir izdarīts līdz šim,” sacīja Saeimas deputāts Ints Dālderis („Vienotība”).
Viņam pievienojās Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Laura Treimane. „Mēs redzam komisijas darba nozīmīgumu un vēlamies to atbalstīt! (..) Liels paldies jums par to, kas ir paveikts! Vēlam veiksmi arī turpmāk!” sacīja Treimane; Tieslietu ministrijas pārstāvis Linards Muciņš piebilda: „Un – ja nepieciešama kāda palīdzība, tad vienmēr laipni!”
Tomēr pētniecības komisijas vadītājs Kārlis Kangeris stāsta par rūgto pieredzi. To, cik lēni strādā valsts pārvalde, viņš raksturo ar dažiem skaitļiem. Komisija izveidota pirms diviem gadiem un 27 dienām. Pirms viena gada, 11 mēnešiem un 21 dienas valdība apstiprināja tās sastāvu. Bet pētniecību tā varēja sākt tikai pirms nepilniem 11 mēnešiem. Bet tagad – septiņus mēnešus jāgaida, lai papildinātu komisijas sastāvu vēl ar trīs pētniekiem. Teju pusgadu nebija saņemts finansējums. Tomēr izdevies laist klajā jau divus rakstu sējumus, lai gan darbs notiek ar sasietām rokām, jo nesasniedzama joprojām paliek čekas arhīvu slepenā daļa.
Zinātnieku ieskatā labākais risinājums būtu visu VDK dokumentu kopumu vai sākumā vismaz VDK elektronisko datu bāzi nodot Nacionālajam arhīvam, kur tiem varētu piekļūt. Bet Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atbildējis, ka vispirms elektroniskā bāze jāuzlabo ar jaunu programmu, taču tam nav naudas un viss atkal iestrēdzis.
„Jau kopš pagājušā gada komisijas interešu lokā ir Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošie VDK dokumenti, kas šobrīd atrodas SAB telpās. Sarunas ar SAB nekādu risinājumu nedeva. (..) Kādu sevišķu atbalstu šī jautājuma risināšanā komisijas locekļi no Mūrnieces kundzes, diemžēl, nesaklausīja. (..) Skaidrs, ka šī jautājuma risināšanā ir vajadzīga politiskā griba, kura patlaban nav īsti saskatāma,” norādīja Kangeris.
Tie politiķi, uz kuru atbalstu zinātnieki cer, uz pasākumu nebija ieradušies. Viņu krēsli palika tukši. Lai gan uzaicināti ļoti savlaicīgi, viņi pēdējā brīdī dalību atteikuši. Piemēram, izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim („Vienotība”) bijusi neatliekama tikšanās ar veselības ministri, tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam (Nacionālā apvienība) – pēdējā pirmsatvaļinājuma diena, tāpēc jāapdara sakrājušies darbi. Arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) bijusi aizņemta.
Caur Mūrnieces preses pārstāvi gan LTV „Panorāma” saņēma ziņu, ka par to nolemts runāt rudenī, kad sāksies Saeimas jaunā sesija. Pētnieki, protams, ļoti priecātos, ja tā arī notiktu.
Arī klātesošie frakciju pārstāvji atzīst, ka jārīkojas. „Es uzskatu, ka arī Saeima varētu teikt savu vārdu, ka tie dokumenti ir viņiem jādod, lai komisija varētu pilnvērtīgi strādāt,” norāda Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA). „Es domāju, ka Ministru kabinetam vajadzētu vai nu izdot kaut kādu rīkojumu vai noteikumus šajā sakarībā,” teica Kiršteins.
Latvijas Universitātē, kuras paspārnē komisija darbojas, arī cer uz politisku risinājumu.
