Pētniecībai un dokumentu digitalizācijai šogad arī piešķirta nauda 240 000 eiro, kas tā arī netika izmantotam un nu nauda jāapgūst sasteigtā veidā. Taču zinātnieki neslēpj prieku par iespēju sākt beidzot ilgi gaidīto VDK dokumentu pētniecības darbu un plāno piesaistīt arī vairākus viespētniekus.
Bijušās VDK dokumentu izpētes komisija beidzot sāks darbu. Līgums starp Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Latvijas Universitāti (LU) ir noslēgts, lai gan jau aprīlī bija panākta vienošanās ar premjeri, ka izpētes komisiju varētu pārcelt universitātes paspārnē. Komisijas vadītājs vēsturnieks Kārlis Kangeris norāda, ka līdz ar to komisija beidzot arī uzsāks darbu un varēs apgūt tai jau gada sākumā piešķirto naudu zinātnieku darba atlīdzībām. Darba līgumi tikšot noslēgti šīs un nākamās nedēļas laikā.
"Beidzot mēs varēsim sākt strādāt! Visu laiku mums saka: "Strādājiet par velti vai kaut kā!". Komisijā galvenokārt darbosies 13 locekļi un vēl būs pieaicinātie eksperti, kuri arī piedalīsies pētniecības darbā. Būs iztērēti 170 000 eiro. Problēma ir tā, ka darbs jādara īsā laikā, lai mēs nodrošinātu budžetu nākamajā gadā," saka Kangeris.
Daļu pētniecības gan vēl kavēšot tas, ka nav noskaidrots, kā pētnieki tiks klāt dokumentiem, kas atrodas Satversmes aizsardzības birojā (SAB) par ko komisija mēģinās vienoties ar SAB tuvākajā laikā. VDK dokumentus plānots vētīt līdz 2018. gadam, un šogad komisija veidos iestrādes, noformulēs tematus – ko kurš pētīs, jo pētniecības programma ir plaša un visu aptvert divos gados gan nebūs iespējams, vērtē Kangeris.
"Viens darbs būs ar represētajiem, izmantojot krimināllietas un arhīvus, tad mēs mazāk skatīsimies deportācijas 1941. un 1945. gadā, jo tas ir daudz pētīts. Mums vairāk ir jāskatās uz VDK darbību, VDK un LPSR tieslietu sistēma, VDK un nomenklatūra, VDK un baznīcas, konfesijas, VDK un inteliģence, (..)" uzskaita Kangeris.
Kā vēsturnieks iepriekš minēja, komisijas darbā plānots piesaistīt vēl viespētniekus - zinātņu doktorus vēsturē, socioloģijā, literatūrzinātnē, filozofijā, komunikācijas zinātnē un jurisprudencē. To vidū uzrunāts arī Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētnieks Ilmārs Poikāns jeb tā dēvētais Neo, kurš vairāk strādās ar materiālu digitalizāciju, lai savukārt atvieglotu pētnieku darbu. "Tas ir labs izaicinājums, un izaicinājumi man patīk. Lai to visu digitalizētu un padarītu pieejamu pētniekiem labākā, strukturētā veidā un lai nekas netiktu paliktu malā (..)," darbus uzskaita Poikāns.
Piesaistītie zinātņu doktori kļūs par Latvijas Vēstures institūta viespētniekiem. Jāatgādina, ka VDK dokumentu izpētes komisija dibināta jau pirms gada, bet nekādi pētniecības darbi arvien nav sākti, jo nebija iespējas algot pētniekus. Komisijas finansējumu turpmāk administrēs Latvijas Universitāte, kopumā komisijai gada sākumā piešķirti vairāk nekā 240 000 eiro.
