Jo tuvāk Saeimas vēlēšanas, jo vairāk tiek spriests, kas vēl atlikušajos dažos mēnešos ir jāpagūst izdarīt šī sasaukuma deputātiem. Viens no nepadarītajiem darbiem – joprojām ir nespēja tikt skaidrībā par tā sauktajiem čekas maisiem.
Aleksandrs Kiršteins (Nacionālā apvienība) šobrīd ir vienīgais no deputātu simta, kurš noformulējis konkrētus priekšlikumus.
“Šo kartotēku vajadzētu publicēt varbūt ne tik daudz pirms vēlēšanām, manuprāt, var arī pēc vēlēšanām, bet pirms Latvijas simtgades, lai mēs neieietu ar netīrām kājām Latvijas simtgadē,” sacīja Kiršteins.
“Ja kāds to var pateikt, kā to izdarīt, tad viņš būtu ģēnijs!” - tā iespējas īstenot sava partijas biedra ieceri vērtē Ritvars Jansons, kam uzticēta likuma grozījumu darba grupas vadība.
Kiršteins skaidroja – “Visas kartiņas var ieskenēt apmēram divās dienās ar esošo aparatūru”.
Jansons gan norādīja, ka “te nav atšķirība – oktobris vai 18.novembris, jo tehniski tas nav izdarāms kvalitatīvi”.
“Ja to grib izdarīt tīri kaut kā politiski, uztaisot tādu žestu, ka mēs tagad visu padarām atklātībai pieejamu, nu tad to var darīt! Bet es neticu, ka būs tāds politisks lēmums, kas ļaus sasteigtā veidā bez zinātniskiem komentāriem to darīt,” sacīja Jansons.
“Ja vajadzīgs – komentāru noteikti var uzrakstīt. Jo ātrāk publicēt, jo labāk būtu!” situāciju vērtēja vēsturnieks, VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris.
Viņaprāt, Saeimai vajadzīga tikai politiskā griba, kuras pietrūkst.
“Nu Saeimā arī ir pāris kartiņu cilvēki tagad, nevaram noliegt,” atzina Kangeris.
Tagad, 26 gadus pēc padomju slepenā dienesta oficiālās darbības beigām, neatkarīgās Latvijas deputātu vairums, šķiet, vairs neiebilst, ka VDK dokumenti jānodod atklātībā. Bet kā, kad un cik lielā apjomā? Par to ir tālu no vienprātības.
“Mēs redzam, ka zinātnieki un eksperti un dažādi sabiedrības cilvēki lauž šķēpus par šo jautājumu. Vai tas notiek ar ierobežotas pieejamības informāciju žurnālistiem, vai tas tiek publicēts ar kaut kādiem konkrētiem komentāriem, vai tas, kā mēs visi redzam, tiek nodots Valsts arhīvam – nu tās ir svarīgas, būtiskas detaļas. Lai izsakās speciālisti par šiem jautājumiem,” sacīja Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Jautāts, kas viņam būs autoritāte, lai spētu izšķirties komisijas balsojumā, Brigmanis sacīja: “Ritvars Jansons. Kā Ritvars Jansons teiks, tā es arī.”
Pats Jansons sprieda, ka “politiķiem, kuri nevar iedziļināties visās šajās niansēs tik dziļi kā vēsturnieki, tomēr vajadzētu tādu pavārgrāmatu priekšā nolikt, diemžēl to nav zinātniskā komisija izdarījusi”.
Zinātnieki gan atgādināja, ka viņu ieceres Saeima met atpakaļ, un bažījas, ka daļa dokumentu atkal var palikt nepieejami, ko savā darbā iepriekš jau piedzīvojuši paši.
“Būtībā tika izvesta cenzūra dokumentos, kas mums nav pieņemama. Tika izdzēsti īstie vārdi un tamlīdzīgi,” paziņoja Kangeris.
“Vai viņi nemēģinās atkal izstrādāt kaut kādus nodošanas aktus vai kaut kādus tur noteikumus uzstādīt? Un tāpēc būtu jāskatās Ritvara Jansona darba grupai, kas sanāks kaut kad augustā kopā, kad likumprojektā ieraksta tādus noteikumus, ko nevar ar kaut kādiem trikiem atkal apiet,” sacīja vēsturnieks.
Zinātnieki izstrādājuši arī speciālu “Atklātības likuma” projektu, ko Saeima negrib pieņemt. Tāpēc, cerot uz sabiedrības atbalstu, tagad tiks aicināts vākt parakstus interneta vietnē manabalss.lv.
