„Reāli tie ir krievu, var teikt arī krievvalodīgo tautas svētki, tas pats, apmēram, kā latviešiem ir dziesmu svētki – tautas apliecinājuma vieta un laiks ar zaļumballes pieskaņu,” skaidroja žurnālists. „Tie, kas nāk, nedomā par okupāciju, viņi domā par kritušajiem vectēviem, cilvēki tur sēro, un viņi reizē svin uzvaru. Ne jau Staļina uzvaru pār Hitleru vai okupācijas turpinājumu, viņi svin dzīvības uzvaru pār nāvi, tā ir pavasara mistērija,” klāstīja Vatoļins.
Vatoļins arī atzina, ka viņam kā krievam ir kauns par „idiotisko Krievu maršu”, kuru plānoja rīkot biedrība "Rodina”.
„Man patiktu, ja tas [maršs] nenotiks, jo tie viltus kazaki, klauni ar Svētā Andreja karogu – tas ir Krievijas flotes karogs, kad viņi tur staigā ar nosaukumu „Krievu maršs”, man kā krievam ir kauns, ka tas notiek,” apliecināja žurnālists.
Arī politologs Ivars Ījabs stāstīja, ka Padomju Savienības laikā krievvalodīgie tiešām svinēja 9.maiju kā tautas svētkus, kā pavasara rituālu, pieminot kritušos. Taču mūsdienās šie svētki ir ieguvuši krietni citu nozīmi.
„Mūsdienu Krievija faktiski to padara par galvenajiem nacionālajiem svētkiem,” uzsvēra Ījabs.
