Pēc PSRS un komunistisko valstu bloka sabrukšanas Vatikāns atjaunoja savas diplomātiskās saites ar bijušā komunistiskā bloka valstīm vai arī turpināja tās kardināli jaunā attiecību gultnē. Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Svēto Krēslu atjaunotas 1991. gada 1. oktobrī.
Vatikāna un Latvijas valsts diplomātiskās attiecības
Rīgas bīskapijas atjaunošana, Vatikāna vēlme integrēt un aizsargāt katoļticīgos un Latvijas valsts iekšpolitikas un ārpolitikas mērķi sekmēja Latvijas un Vatikāna diplomātisko attiecību izveidi.
Padomju laikā attiecības tika pārtrauktas no padomju varas puses, bet iesaldētas – no Vatikāna puses. Tās atjaunojās līdz ar pāvesta Jāņa Pāvila II vizīti Latvijā pirms 25 gadiem, un tāpēc īpaši izceļama ir arī pāvesta Franciska gaidāmā vizīte valsts simtgadē.
Pāvesta Jāņa Pāvila II valstiskā un pastorālā vizīte Latvijā 1993. gadā bija vēsturisks notikums ne tikai Latvijas katoļu dzīvē, bet visas Latvijas vēsturē. Viņš bija pirmais pāvests, kas oficiāli apmeklēja Latviju. Sava pontifikāta laikā viņš devās 104 pastorālajās vizītēs ārpus Itālijas un 146 vizītēs Itālijā.
90. gadu sākumā un vidū pāvesta ceļojumu un darba kārtībā bija visas toreizējās bijušās komunistiskās valstis, kurām, arī Latvijai, pāvesta vizīte ne tikai pievērsa mediju un vispasaules sabiedrības uzmanību, bet arī kalpoja par simbolisku integrāciju “atpakaļ brīvajā pasaulē un Eiropā.”
Toreiz, kad pirms 25 gadiem Jānis Pāvils II viesojās Latvijā, šeit atradās Krievijas karaspēks, mūsu valstiskās institūcijas un politiskā sistēma bija tikai pašā tās veidošanas procesā, nerunājot par ekonomisko nabadzību un Latvijas starptautisko nepazīstamību.
Ir pagājuši 25 gadi, pasaule un Latvija ir mainījusies līdz nepazīšanai, šoreiz šī vārda labākajā nozīmē. Kāpēc tik īsā laika posmā mēs atkal redzam šeit pāvestu? Īpaši aktuāls šis jautājums kļūst, zinot, ka pašreizējais Romas pāvests nav no visurbraucējiem un nav ieinteresēts doties visur, kur viņu aicina, zinot arī to, ka tik daudzas valstis mūsdienu Eiropā šogad svin savas neatkarības simtgades.
To, kāpēc pāvests ir atbraucis atkal, mēs dzirdēsim drīz, jau 24. septembrī un no paša pāvesta mutes. Pāvesta Argentīnas laiku draugs monsinjors Mariano Facio savā intervijā “Katoļu Baznīcas Vēstnesim” uzsvēra, ka pāvests Francisks esot izteicies, ka pirmkārt viņš grib apmeklēt valstis, ''kas 20. gadsimtā ir daudz cietušas, piemēram, Baltijas valstis.”
Acīmredzami šī nav tikai valstiska un pastorāla vizīte, ko veiksmīgi kopīgā sadarbībā ir panākuši Baltijas diplomāti, bet tai ir arī ģeopolitiska un vēsturiska nozīme, kas Vatikānam šeit vienmēr ir bijis svarīgs aspekts kopš kristianizācijas laikiem, kad pāvests bija Rietumu kristīgās Eiropas simbols.
KONTEKSTS
Pāvests Francisks Latviju apmeklēs, viesojoties visās trīs Baltijas valstīs laikā no 22. līdz 25. septembrim. Triju dienu laikā viņš ieradīsies arī Lietuvas pilsētās Viļņā un Kauņā, kā arī Igaunijas galvaspilsētā Tallinā. Latvijā pāvests piedalīsies ekumeniskajā dievkalpojumā Rīgas Doma baznīcā, kā arī celebrēs Svēto Misi Aglonas bazilikā. Tāpat viņš tiksies ar Latvijas prezidentu Raimondu Vējoni, citām augstākajām valsts amatpersonām un sabiedrības pārstāvjiem.
