"Pēc būtības ir jāvadās pēc skaidrā saprāta. Pie peldētājiem ar peldlīdzekli braukt nevajadzētu. Arī peldētājiem pie peldlīdzekļa peldēt nevajadzētu.
Kas attiecas uz peldvietām, mums Rīgā ir vairākas oficiālās peldvietas. Tām tuvumā drīkst doties laivotāji. Bet laivu vadītājiem jāzina, ka peldvietā, kas apzīmēta ar bojām, iebraukt ir aizliegts," stāstīja Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes galvenais speciālists Jānis Skrims.
Policija visbiežāk fiksē pārkāpumus, kas saistīti ar nepietiekamu laivu aprīkojumu. Piemēram, laivai, kuras garums ir līdz četriem metriem, ir jābūt vismaz vienam airim, aptieciņai, nazim un lukturītim. Uz ūdens mēdz notikt arī dažādi negadījumi – apgāžas laiva, rodas kādas tehniskas problēmas vai notiek transportlīdzekļu sadursmes. Pēdējās gan notiekot retāk. Svarīgi kuģotājiem ir neuzskriet uz sēkļiem. Skrims pastāstīja, ka izpratne par ūdenstilpes "ģeogrāfiju" parasti rodas praksē.
Aizkrauklē pagājušajā nedēļā Daugavā uz sēkļa uzskrēja kuteris. VUGD no tā izglāba trīs pasažierus.
"Īpaši bieži šādi gadījumi nav. Pavisam nesen bija arī gadījums, kur cilvēki zināja, ka viņu līdzgaitnieks ir devies ar laivu makšķerēt. Diemžēl pēc kāda laika tika atrasta tikai laiva, un turpinājās jau bojā gājušā meklēšana. Arī šādi gadījumi var būt. Arī nereti vakarā cilvēki dodas izklaides braucienos. Viņi mēdz iebraukt jūrā un saviem spēkiem vairs netikt krastā. Vai arī iebrauc ezerā, apmaldās niedrēs, īpaši vakara stundās, ja cilvēks ir nepazīstamā apvidū. Arī tādos gadījumos ugunsdzēsēji glābēji dodas palīgā," stāstīja VUGD pārstāve Agrita Vītola.
VUGD atgādināja, ka peldvestes vai glābšanas vestes ir obligāti jālieto bērniem. Tomēr arī pieaugušiem cilvēkiem situācijas var būt dažādas un šī veste var izglābt dzīvību.
