Nometnes pirmspēdējā dienā jau piezogas skumjas par šķiršanos, tāpēc katra minūte tiek piepildīta. Piepūšamā gumijas atrakcija, dvieļu volejbols. Bērni ar mammām un audžumammām Zvejniekciema “Aizvējos” sabraukuši no visas Latvijas.
“Mēs runājām par sirdspukstiem un paņēmām mūzikas instrumentus, un spēlējām lēni un ātri,” pastāstīja nometnes dalībnieks Maksims.
“Mums labi iet, spīd saule, dažreiz palīst lietus, bet lietu jau vajag,” sacīja nometnes dalībnieks Kristaps.
Neizpaliek arī peldēšanās jūrā.
“Forši bija mums te. Gājām uz kafejnīcu, maikas krāsojām,” pastāstīja nometnes dalībniece Viktorija.
“Esmu pateicīga. Pirmo reizi jūru redz mani bērni. Emocijas neaprakstāmas, un bērni starā. Pirmo reizi ar vilcienu braucām,” priecājas četru bērnu mamma Lāsma Grīnhāgena.
Lāsmai un viņas četriem bērniem ir arī ģimenes krīzes centra pieredze, jo tikai tā viņa spēja aiziet no smagām attiecībām. “Nedrīkst, nedrīkst ļaut darīt pāri sev. Vismaz bērnu dēļ. Es negribu, lai citi bērni piedzīvo to, ko mani bērni. Nedrīkst! Bērni bija nobijušies, tad psihologs palīdzēja. Tagad lielākā meita sākusi ar mani runāt. Bija tik noslēgta. Esmu pateicīga, ka ir tāds centrs. Arī daudz ciešanas bija, bet uzspīdēja tāda laime,” pauda Lāsma.
“Mani Čikāgas piecīši,” sacīja Inese Ivanova, audžumamma pieciem bērniem, kuriem nepieciešama droša vide. “Es arī esmu tikusi līdz tiesu procesiem par to, par ko neviens pat nezināja. [Bērns] izstāsta, kad rodas uzticība, kad viņš ir drošībā, kad var uzticēties.”
Un bērni atklāti stāsta visu, atzina atbalsta centra “Allaži” vadītāja Aelita Ziemele. Šī ir viena no drošajām vietām, kurp nogādā ģimenes, kad tajās atklāj fizisku vai emocionālu vardarbību. Aelita nereti ir pirmais cilvēks, kam bērns izstāsta savu sāpi.
“Bērns sajūt – šai tantei ir vara, viņa varēs mani pasargāt. Un viņš atnāk un pastāsta savu lielo noslēpumu. Stāsti ir visdažādākie. Sākot ar to, ka varbūt ēd vienu reizi dienā labākajā gadījumā. Un līdz tam, ka naktī pie viņa nāk kāds pieaudzis cilvēks viņu aiztikt. Stāsti ir visdažādākie un sāpju pilni. Tad mēs rīkojamies. Ziņojam,” atklāja Ziemele.
Atbalsta centra vadītāja arī zināja teikt, ka Covid-19 pandēmijas laikā vardarbības gadījumu kļūst vairāk.
Bet šajās dienās viņa vada nometni. Principā savējiem – ģimenēm, kas ir smagi strādājušas, lai pārcirstu varmācības loku. Pat ja tas prasa šķiršanos.
Bet viņa redz, ka bērni ir atguvušies: “Mēs iegūstam pozitīvās emocijas, ka viss ir labi. Tas mums ir saldējums. Un bērniem šīs dienas cenšamies piepildīt, lai sildās nometnes gaismā līdz nākamajai vasarai.”
“Katrs bērns jau kaut kādā sirds kambarītī ieliek to, ko viņš ir saņēmis. Un to silto saulīti un to jūru, attiecības un jaunus draugus. Viņš to kaut kur ieaijā... Un tad, tajā akmentiņā, ko apgleznojis, aizved līdzi. Un grūtā brīdī paņems akmentiņu rokā un atcerēsies tās pozitīvās sajūtas,” pauda audžummamma Inese.
Nometnes vadītāja lūdza pateikt lielu paldies ziedotājiem, jo visas Latvijas Bērnu fonda nometnes notiek par saziedotiem līdzekļiem. Un tas palīdz bērniem ieraudzīt, cik liela ir jūra un cik plaša ir pasaule. Un paņemt līdzi silto vasaras sajūtu paša apgleznotā akmentiņā.