„Tagad jau visi grib nopelnīt. Bet ar plēvēm nav glīti. Tāpat arī ietves daudzviet aizņemtas, jāiet cauri tām kafejnīcām,” saka kāds rīdzinieks. „Ja tās terases atrodas labās, izskatīgās vietās - man nav iebildumu, jo, šķiet, pašiem cilvēkiem nav patīkami sēdēt tuvu ielām, kur brauc mašīnas. Bet man tas vispār netraucē,” jau citu viedokli izsaka kāds cits pilsētnieks.
Rīdzinieki daudzās āra kafejnīcas vērtē dažādi - vieniem tās traucē, bet citiem šķiet neatņemama pilsētas sastāvdaļa vasarā. Āra kafejnīcu un terašu būvēšanas pieteikumu skaits arī šogad ir vairāk nekā 400, un to skaits ik gadu pieaug.
Taču parādījusies vēl kāda tendence terašu veidošanā, skaidro Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ieva Luste. „Uzņēmēji vēlas veidot slēgtas telpas ar paaugstinātām grīdām, masīvām letēm, lai netraucētu vējš un lietus, bet vizuāli tie risinājumi ir nebaudāmi. Arī iepriekšējos gados bija redzamas patvaļīgi uzstādītās plēves sienas, un tādas „siltumnīckafejnīcas” Vecrīgā ir pretrunā ar saistošajiem noteikumiem,” norāda Luste.
Viņa atzīmē, ka Vecrīgā ir ļauts izvietot kafejnīcas uz ietvēm, neatstājot pusotru metru gājēju plūsmai. Taču iespējai iziet cauri kafejnīcai tāpat ir jābūt, bet ekspluatācijas gaitā tas parasti diemžēl mainās.
Galvenais Rīgas arhitekts Gvido Princis secina, ka āra kafejnīcas šobrīd kalpo tikai tūristu interesēs, aizmirstot par iedzīvotāju. Tādēļ uzsākta diskusija par dizaina risinājumu izstrādāšanu, kas turpmāk kalpotu kā ieteikums nevis normatīvs uzņēmējiem. „Mēs nerunājam par vienotu dizainu tādā izpratnē, ka visas kafejnīcas būs vienādas. Risinājumu klāsts varētu būt iepriekš izstrādāts - pieci vai desmit lokāli adaptēti risinājumi, un uzņēmēji varētu izvēlēties, lai viņiem nebūtu pašiem jādomā par estētiku un dizainu,” uzsver Princis.
Plānots, ka tipveida skices izstrādās jaunie dizaineri un arhitekti, studenti no Latvijas Mākslas akadēmijas un Tehniskās universitātes. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste stāsta, ka kafejnīcu īpašnieki ir atvērti, un iesākumā pilotprojektā iesaistīsies Līvu laukuma kafejnīcas. „Šoreiz tiešām gribam saskaņot visus viedokļus kopīgā diskusijā, jo arī uzņēmēji ir noguruši no visām pārbaudēm un sodiem par tām plēvēm, bet vienkārši nav bijis cita varianta,” stāsta Graikste.
Āra terašu pavasara un vasaras sezona ir no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim. Taču pirmais rezultāts jauniem dizaina risinājumiem āra kafejnīcās varētu būt nākamajā sezonā Līvu laukumā.
