Vārmes muižas ērberģī jeb kalpu mājā cilvēki sanākuši jau uz otro talku. Ēkas iekšpusē vēl palikuši grīdu, sienu un griestu sakopšanas darbi, jāsalabo arī līdzās esošais šķūnītis un parks. Pirmajā talkā no telpām izvāktas dažādas mantas, kas liekas bijušas gan kādreizējiem iemītniekiem, gan skolai. Ar sadzīves atkritumiem, stiklu un plastmasu piepildītas divas piekabes un vairāki konteineri.
Vārmes muižas kompleksā ietilpstošā klēts un ērberģis bija tik sliktā stāvoklī, ka ēkas bija paredzēts nojaukt. Pret šo lēmumu iestājās kultūras vērtību pārzinātāji un Vārmes iedzīvotāji, kuri uzsvēra, ka ēkas glabā vēsturi pat no 18. gadsimta, no hercogistes laikiem, piemēram, kalpu mājā esošais lielais manteļskurstenis.
Savu vēlmi glābt ēku cilvēki apliecinājuši, apvienojoties biedrībā “Vārmes klēts”.
“Šobrīd līgums ar pašvaldību uz pieciem gadiem par ēkas nomu. Ir punkti, kas ir jāizdara. Tas ne tikai no finansējuma, bet arī no pašiem atkarīgs,” norāda biedrības vadītāja Dace Blathena.
Šobrīd biedrībā apvienojušies 18 interesenti, un katram savs stāsts, kāpēc nevēlas kalpu māju aizlaist postā. “Šeit esmu dzimusi un augusi šajā mājā. Svarīgi visu saglabāt un nodot mantojumu tālāk,” saka vārmeniece Ineta Kurika-Mortukāne. Savukārt vārmeniece Aiva Zandere muižā redz arī izglītības iespējas nākotnē.
Pēc telpu sakārtošanas svarīgākais darbs ir novērst bojājumus jumtā, kuru dēļ telpās tiek ūdens, tā turpinot pasliktināt būvkonstrukciju stāvokli. “Mums jau šķindeļi sagatavoti, esmu gatavs darīt. Tas ir nepieciešams, lai jumts neiegāztos. Mēs gaidām no būvvaldes atbildi,” stāsta restaurators Māris Gulbis.
Šī ēka vēl pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā bija valsts nozīmes mantojuma sarakstā, bet tad dažādu iemeslu dēļ tā atjaunotajos sarakstos nebija iekļauta. Lai ēkas restaurēšanai varētu piesaistīt fondu līdzekļus, biedrība Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē vērsusies ar iesniegumu tai šo statusu piešķirt.
