Arī šī gada janvāris nebija izņēmums – uz ceļa izdzisa kāda vīrieša dzīvība.
Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes Ceļu policijas bataljona komandieris Jānis Parādnieks informēja, ka 28. janvārī šajā ceļa posmā "Audi" vadītājs nobrauca no braucamās daļas un uzbrauca diviem strādniekiem. Viens no viņiem negadījuma vietā gāja bojā, otrs strādnieks un automašīnas vadītājs hospitalizēti.
Varkaļu iedzīvotājs un bojāgājušā vīrieša kaimiņš Jānis Kazaks Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "4. studija" pastāstīja, ka brīdī, kad viņiem uzbraukusi automašīna, abi vīrieši savā zemes gabalā, kas atrodas blakus autoceļam, zāģējuši vētrā nogāztu priedi. Diemžēl šis nav vienīgais traģiskais ceļu negadījums šajā ceļa posmā.
"Grūti izskaidrojams, kāpēc tieši šajā ceļa posmā ir šie daudzie negadījumi ar smagām sekām, jo pēdējo piecu gadu laikā tur tiešām ir 58 ceļu satiksmes negadījumi," apstiprināja Parādnieks.
"Daudziem ir no šīs plūsmas – no 90 kilometriem stundā – jāsabremzējas, jānogriežas pa labi vai pa kreisi. Tātad tajā brīdī tie, kas brauc šajā plūsmā, viņi varbūt neaizdomājoties par sekām, mēģina apdzīt, pretī nāk mašīnas, un rodas šīs avārijas situācijas, katru dienu rodas," skaidroja Kazaks.
Tāpēc jautājums – cik ilgi riskēsim ar savu dzīvību –, iedzīvotājiem radies jau krietnu laiku pirms nesenās avārijas.
Varkaļu ciemata attīstība ir tikpat strauja kā visur Pierīgā; savas mājas te iekārtojušas ģimenes ar maziem bērniem, tiek celtas jaunas ražotnes, bet nokļūšana vai izkļūšana uz ciematu katru dienu ir kā loterija.
Vietējie iedzīvotāji savā starpā spriežot, ka kreisā pagrieziena veikšana ir kā "neiespējamā misija"; katram esot sava stratēģija.
"Kāds jau laicīgi spaida bremžu pedāļus, lai piesaistītu aizmugurējo braucēju uzmanību, citi nobrauc malā un gaida, kamēr visas mašīnas ir aizbraukušas. Nu, tā nav normāla situācija, ka tev ir katru dienu jādomā jau iepriekš par to, ka būs grūti nogriezties, tas runā pats par sevi," pauda Kazaks.
Valsts policijas pārstāvis piekrita, ka kreisais pagrieziens uz šosejas, kur atļautais ātrums ir 90 kilometri stundā un kur nav bremzēšanas vai paātrinājuma joslas, ir bīstams. Tas esot jāizvērtē kompetentām personām.
Pie atbildīgās institūcijas "Latvijas Valsts ceļiem" vērsušies arī vietējie iedzīvotāji un sapratuši, ka uz risinājumu būs jāgaida vēl ilgi un, iespējams, ne visi to sagaidīs.
"Valsts ir plānojusi šo kā ātrgaitas šoseju, izbūve sāksies 2035. gadā," zināja stāstīt Kazaks.
Valsts policijas pārstāvis savukārt norādīja: "Skaidrs ir viens, ka te ir nepieciešama ceļu satiksmes organizācijas uzlabošana. Kā viens no variantiem, cik man ir informācija, tiek virzīts projekts uzstādīt šo vidējo ātruma mērierīci noteiktā ceļa posmā, kas noteikti disciplinēs vadītājus un samazinās šo ceļu satiksmes negadījumu skaitu."
"Latvijas Valsts ceļos" "4. studijai" atbildēja vien rakstiski, aicinot aplūkot oficiālo informāciju, pēc kuras var noprast, ka tālais 2035. gads tomēr nebūs jāgaida: ""Latvijas Valsts ceļu" speciālisti ir izvērtējuši un noteikuši 16 prioritāros posmus valsts autoceļu tīklā, kuros tiks ierīkota vidējā ātruma kontroles sistēma. Precīzs posmu skaits, kuros šī sistēma tiks ierīkota, būs zināms pēc iepirkuma rezultātu paziņošanas. Posmi tiks aprīkoti prioritārā secībā, atbilstoši pieejamajam finansējumam."
Cerams, ka šis ceļa posms iekļūs prioritārajā secībā, ja tikai nebūtu viens liels "bet", ko varētu nodēvēt par paklupienu varas gaiteņos starp Ministru kabineta noteikumiem – izsludināt iepirkumu sistēmas aprīkojuma iegādei un uzstādīšanai "Latvijas Valsts ceļi" patlaban nevar, jo līdz tam ir nepieciešams veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kā arī izstrādāt jaunus.
Turpat netālu, Varkaļu kanāla posmā, kas ir zināma makšķernieku un bļitkotāju pulcēšanās vieta, jau sen ir uzstādīts radars.
