Eiropas kopīgās maģistra studiju programmas „Stratēģiskā robežu pārvaldība” uzsākšana Latvijā bija jauns pavērsiens. Studiju programma tika izstrādāta “Frontex” aģentūras vadībā. Pašlaik tajā studē 24 cilvēki no Eiropas Savienības. Saistībā ar migrācijas krīzes saasināšanos trim cilvēkiem studijas nācās atstāt. No Latvijas studentu skaits ir tikai vienskaitlī.
Programmas direktore Viktorija Pokule stāsta, uzņemot studentus, tiek vērtētas augstas prasības – darba kvalifikācija, pieredze un valodu zināšanas. “Iegūs maģistra grādu stratēģiskā robežu pārvaldībā, spēs nodrošināt savas zināšanas līdera pozīcijās, kā arī iegūs spēju stratēģiski vadīt savu un kolēģu darbu, sagatavot cilvēkus tālākai rīcībai,” stāsta Pokule.
Baltijas Asamblejas prezidents Jānis Vucāns pēc sēdes izvērtēja, ka problēma ar vidējā un augstākā posma vadītājiem, robežsargiem caur šo programmu netiek risināta, jo mūsu valsts drošībai vajag vairāk kvalificētu stratēģisku speciālistu. Pēc Latvijas policijas akadēmijas likvidēšanas radās problēma, ka trūkst speciālistu, kas ir sagatavoti operatīvajam darbam. Līdzīga problēma ir Lietuvā, mazāka Igaunijā.
“Šodien tika pieņemts lēmums, ka ir nepieciešams no visu triju Baltijas valstu ministrijām izveidot darba grupu, kuras strādātu pie sadarbības modeļa izveides. Ir jānoskaidro, kādi speciālisti vajadzīgi,” sacīja Vucāns.
Šobrīd nav problēmu ar pirmā vai otrā līmeņa studiju programmām, jo to funkciju labi izpilda Robežsardzes koledža un citas Iekšlietu ministrijas programmas. Problēmas sākas, kad nepieciešami vadītāja līmeņa speciālisti, un šobrīd tas ir ļoti izjūtams visās Iekšlietu ministrijas iestādēs. “Šobrīd Latvijas situācijā īslaicīgais risinājums ir tāds, ka speciālistu nepietiekamību Iekšlietu ministrija mēģina segt, veicot iepirkumu pēc speciālistu sagatavošanas ar Stradiņa universitāti,” skaidro Vucāns.
Nākotnē tiks meklēts cits risinājums - vai kādā jau eksistējošā augstskolā organizēt speciālistu sagatavošanu vai izveidot jaunu vienotu mācību programmu.
