Grozījumus likumā „Par valsts noslēpumu” bez lieliem strīdiem atbalstīja gan Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, gan Nacionālās drošības komisija. Viens no būtiskākajiem jaunumiem likumā būs tiesības uzzināt vismaz daļu speciālās atļaujas atteikuma iemeslu. Kā norāda par pielaižu izsniegšanu atbildīgā Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis, personas pirms biroja lēmuma tiks arī uzklausītas, turklāt pielaides atteikuma iemeslus varēs atklāt arī sabiedrībai.
“Personai ir tiesības sniegt paskaidrojumus, iebildumus, argumentēt savu pozīciju, un tikai pēc tam tiek pieņemts lēmums. Ja tas lēmums ir neklasificēts, nav dienesta vajadzībām, ierobežotas pieejamības, tad noteikti persona var publiski iepazīstināt visus ar tā saturu,” sacīja Maizītis.
Līdz šim amatpersonas nereti pielaides atteikšanu saistījušas ar politisko pasūtījumu. Maizītis šādas runas sauc par muļķībām un atzīst, ka pašam arī nebūtu iebildumu, ja lēmumi par pielaides valsts noslēpumam atteikšanu būtu publiski.
“Ja tādu likumu pieņems, ka lēmumi ir publiski pieejami pēc tam, kad ir beigta operatīvā darbība, es pat neredzu nekādus iemeslus… Sabiedrībai tiešām būtu jāzina, un vienreiz jābeidz šīs diskusijas par to, kas tad ir bijuši šie iemesli. Es neredzu problēmas no drošības iestādes puses,” norādīja Maizītis.
Komisijās atbalstītie grozījumi gan pieļaus, ka iemeslus publiski paust varēs tikai pati persona, kurai pielaide atņemta. Šādu kārtību sēdē aizstāvēja “Vienotības” frakcijas un Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. “Cilvēkam ir jāzina, kāpēc viņam tiek liegta šī pielaide. Bet, ja viņš pats vēlas publiskot, tā ir viņa brīva griba, jo tas tiešām ir ne tā cilvēka interesēs, kura intereses ir aizskartas, un tā nav informācija, kura sabiedrībai būtu obligāti jābūt zināmai,” bilda Āboltiņa.
Pildot Satversmes tiesas aizrādījumus, specdienesti jau šobrīd personas iepazīstina ar iemesliem, kādēļ pielaide valsts noslēpumam ir atteikta. Pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā no nākamā gada 1. jūlija pielaižu atteikumus varēs arī pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.
Tās priekšsēdētājs Māris Vīgants atzīst, ka pašiem labāk būtu gribējies, lai lietas par pielaidēm valsts noslēpumam nonāktu Augstākajā tiesā, tomēr valdība un tagad arī deputāti lēmuši citādi.
Tas nozīmē, ka tiesnešiem pašiem vajadzēs pielaidi valsts noslēpumam.
Vīgants norāda, ka šobrīd apgabaltiesā tāda esot viņam pašam un viņa vietniecei, taču visdrīzāk to nokārtot vajadzēs vēl četriem tiesnešiem. Tāpat jāveic arī citi priekšdarbi, turpina Vīgants.
“Ļoti svarīga ir tiesnešu apmācība attiecīgajā jomā. Mums ir jāstiprina atbalsta personāls, tiesneša palīgi, tiesu sēžu sekretāri, tiesu sekretāri. Kā jau minēju komisijas sēdē, apgabaltiesā būs jāizveido faktiski no jauna infrastruktūra, lai varētu atbilstoši likuma prasībām attiecīgo kategoriju lietas skatīt,” sacīja Vīgants.
Visdrīzāk, grozījumus likumā „Par valsts noslēpumu” Saeima pirmajā lasījumā skatīs nākamnedēļ.
Jau vēstīts, ka šā gada februārī, izskatot bijušā premjera Aigara Kalvīša kādreizējā padomnieka Raimonda Lazdiņa konstitucionālo sūdzību, atzina, ka vairākas likuma „Par valsts noslēpumu” normas neatbilst Satversmei. Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks Jānis Maizītis, komentējot šo spriedumu, toreiz teica, ka „procesuālo kārtību var pilnveidot un mainīt, bet tas neskar būtību, vai persona var vai nevar strādāt ar valsts noslēpumu”.
Pēdējos gados atļauju darbam ar valsts noslēpumu zaudējušas vairākas augstas amatpersonas, piemēram, bijusī Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane. Augstākā līmeņa pielaide atteikta arī vairākiem ministriem.
