Par šādu iepriekš normatīvajos aktos neparedzētu iespēju otrdien, 13. aprīlī, vienojās valdība.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”) informēja, ka to varēs darīt, ja būs pietiekams vakcīnu daudzums un tas neierobežos vakcinācijas iespēju prioritārajās grupās.
Pavļuts skaidroja, ka apstiprinātie valdības noteikumi gan ir tikai pieļāvums, tajos nav atrunāti konkrēti rādītāji, piemēram, pie kāda vakcīnu skaita noliktavās varētu sākt potēšanu ārpus prioritārajām grupām.
Viņš sprieda, ka to varētu sākt darīt, ja kapacitāte to ļaus. Ticamākais variants būtu, ja vakcīnu apjoms būs lielāks un rastos situācija, ka tās nevar izlietot prioritāro grupu vakcinēšanai, tad varētu iedarbināt iespēju saņemt poti cilvēkiem ārpus prioritārajām grupām. Vai tas notiktu kā brīvā rinda vai kā aicinājums dienas beigās uz “laimīgo stundu”, kurā vakcinētu jau atvērto, bet neizlietoto vakcīnu flakonus, nav izlemts.
Bet ir “atļauja iziet ārpus prioritārām grupām, kamēr spējam apkalpot prioritārās grupas”, skaidroja ministrs.
Ministrs arī aicināja visus iedzīvotājus, kas vēlas vakcinēties, pieteikties pa tālruni 8989 vai arī vietnē manavakcina.lv, jo šie pieteikumi ļauj organizēt plānveida un raitu procesu.
Tieši vakcinācijas procesa raita norise uztrauc premjeru Krišjāni Kariņu (“Jaunā Vienotība”). Viņš gan valdības sēdē, gan attālinātajā preses konferencē vairākkārt uzsvēra, ka svarīgākais ir noturēt raitu vakcinācijas tempu, bet, kā to darīt, ir Veselības ministrijas uzdevums. Premjers atzina, ka līdz šim daudz kas labi izdarīts, ir izveidota plaša infrastruktūra, kas spēj nedēļā vakcinēt lielu cilvēku daudzumu, ir izveidoti jauni masu vakcinācijas centri, ir nodrošināta loģistika. Taču premjers raizējas par nevienmērīgu vakcīnu izlietojumu dažādos vakcinācijas punktos.
Pavļuts norādīja, ka līdz šim bija vakcīnu deficīts, taču tuvākajā nākotnē situācija mainīsies. Viņš arī informēja, ka, piemēram, maijā un jūnijā “Pfizer”/”BioNTech” sola piegādāt ievērojami vairāk vakcīnu pret Covid-19, nekā iepriekš plānots un šajā laikā posmā sagaidāms kopumā 726 000 vakcīnu.
KONTEKSTS:
Līdz šim ES reģistrētas četras vakcīnas pret Covid-19, ko izstrādājuši uzņēmumi “BioNTech/Pfizer”, “Moderna”, “AstraZeneca” un Beļģijas uzņēmums "Janssen Pharmaceuticals", kas ir ASV farmācijas milža "Johnson&Johnson" meitasuzņēmums Eiropā.
Liela daļa iedzīvotāju ir skeptiski noskaņota tieši pret “AstraZeneca” vakcīnām, ko veicināja informācija par retajām negatīvajām trombu veidošanas blaknēm. Lieldienu brīvdienās daudzviet pat vairāk nekā puse uz masu vakcinācijas centriem aicināto iedzīvotāju nevēlējās vakcinēties, tajā skaitā tāpēc, ka negribēja saņemt tieši “AstraZeneca” vakcīnas.
Latvijā plānots vispirms vakcinēt astoņas prioritārās grupas. Kopumā līdz vasaras beigām plānots vakcinēt ap 70% iedzīvotāju, un šī gada trešajā–ceturtajā ceturksnī varēs vakcinēt visus pārējos sabiedrības locekļus, kas vakcināciju nav saņēmuši iepriekš.
