Klasesbiedram aizdedzina matus, piespiež laizīt zemi, iemet atkritumu tvertnē, salauž degunu – šie ir reāli gadījumi, kuri policijas redzeslokā nonākuši šī gada laikā vien.
Kopumā mazliet vairāk nekā trīs mēnešos skolās fiksēti 97 fiziski un 22 emocionāli pāridarījumi. Šī ir aisberga redzamā daļa. Latvijā pētījumu nav, bet ārvalstu pieredze rāda, ka likumsargu redzeslokā nonāk vien trīs no desmit nodarījumiem. Tāpēc ir pienācis laiks kardināli mainīt izpratni par drošību skolās, uzskata Valsts policijā. Nolemts drīzumā sākt skolu direktoru apmācību.
"Ko darīt noteiktās situācijās, noteiktos apdraudējumos – gan gadījumos, kas saistās ar fizisku vardarbību, kautiņu, ko darīt ar bērniem smēķētājiem, ko darīt, ja bērni lieto alkoholu skolas teritorijā, ko darīt, ja bērni skolā ienes sprādzienbīstamus priekšmetus vai ieročus. Tās tādas praktiskas iemaņas, ko konkrētā apdraudējuma gadījumā darīt," norāda Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics.
Apmācību programma būs gatava augustā un tad direktoriem piedāvās seminārus. Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā norāda – nedrīkst aizmirst par vecāku atbildību. Visbiežāk agresivitātei ir divi cēloņi – vai nu bērns tiek traumēts mājās un skolā izvērš atriebību, vai nu – tiek audzināts visatļautībā un nejūt necilvēcības robežas. Inspekcijā izceļ vēl kādu mūsdienu fenomenu – varmākas vēlmi pastrādāto fiksēt un tiražēt.
"Arī pieaugušo vēlme visu filmēt, visu fotografēt – sevi, citus, arī dažādus traģiskus notikumus – tā mudina arī bērnus darīt to pašu savā ziņā. Bet upurim tas vēl ir daudzkārt smagāk, jo tās nav tikai fiziskas sāpes un ciešanas, tas ir arī pazemojums, kas tam pievienojas," uzsver Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Laila Rieksta - Riekstiņa.
Arī inspekcijā uzsver – līdz viņiem nonāk tikai smagākie gadījumi. Pērn – ap 40. Taču uzticības tālrunī bērni par šīm tēmām stāstījuši vairāk nekā 1000 reižu. Problēma tajā, ka viņi baidās atklāt skolas nosaukumu vai pāridarītāja vārdu. Tikmēr policija izceļ arī pozitīvu ziņu – būtiski samazinājies jauniešu skaits, kas skolā pieķerti narkotisko vielu reibumā. Tas lielā mērā ir pērn pieņemtā “spaisa” apkarošanas likuma panākums.
Pērn līdz aprīļa sākumam no fiziskās vardarbības skolās cietuši 87 bērni, savukārt šogad fiksēti 97 gadījumi. Tāpat audzis arī emocionālās vardarbības gadījumu skaits: pērn līdz aprīlim 21, šogad - 22.