Viņa pauda, ka iepriekšējos gados vardarbība bija „ēnas zonā”, bieži vien sievietes nevēlējās par to runāt, nevēlējās vērsties pie likumsargiem, taču sabiedrība aizvien vairāk apzinās šo problēmu un cietušās biežāk gatavas ziņot par nodarījumiem.
Eiropas Komisijas apkopotā statistika liecina, ka Latvijā, salīdzinot ar vidējiem rādītājiem Eiropas Savienībā (ES), vardarbības līmenis pret sievietēm ģimenēs ir augstāks. Pētījums apstiprināja, ka vardarbība ģimenē ir ilgstoša un bieži vien turpinās, arī sievietei šķiroties no partnera. Pusē no gadījumiem, kad sievietes aizgāja no sava partnera, vardarbība bija galvenais šķiršanās iemesls, bet vēl 19% gadījumu vardarbība sekmēja lēmumu izbeigt attiecības. Savukārt vardarbības līmenis pret sievietēm ārpus ģimenes, salīdzinot ar vidējiem ES rādītājiem, ir septītais augstākais.
Tetere pauda cerību, ka situācija uzlabosies līdz ar likuma izmaiņām, kas stājas spēkā aprīlī un lieks varmākam, nevis upurim pamest mājokli. Viņa uzsvēra, ka līdz šim neizdevīgā situācijā bija upuris, sieviete bieži vien nakts vidū devās uz krīzes centru vai pie paziņām. Tagad sievietes var meklēt policijas palīdzību vai vērsties tiesā ar pieteikumu par pagaidu aizsardzību un tiesai šāds pieteikums jāizskata ļoti ātri, pat vienas dienas laikā.
Tiesas lēmumu izpilde būs policijas rokās, un policijai ir lielākas iespējas palīdzēt upuriem, norādīja Tetere.
Viņa arī noraidīja bažas, ka jauno regulējumu varētu izmantot ļaunprātīgi, lai kādu nepamatoti izliktu no mājokļa, jo par tiesas un policijas maldināšanu paredzēta kriminālatbildība.
