Ik dienu policija saņem vismaz 13 izsaukumu par konfliktiem ģimenē. Tomēr LM uzsver, ka patiesā situācija ir vēl dramatiskāka, jo pastāv slēptās vardarbības gadījumi, kurus cietušais dažādu iemeslu dēļ nevēlas atklāt. Turklāt par ģimenē notikušu vardarbību kriminālprocesu bieži vien nav pamata ierosināt – tas tiek ierosināts tikai apmēram 3% gadījumu.
LM speciālisti secinājuši, ka sievietes un īpaši bērni no svešiem cilvēkiem cieš mazāk nekā no pazīstamiem, tuviem cilvēkiem. Ceturtā daļa no visiem vardarbīgiem noziegumiem, tai skaitā, slepkavības un miesas bojājumi, par kuriem varmāku notiesā, notiek ģimenēs.
Lai mazinātu vardarbību ģimenē, ļoti būtiska ir vairāku institūciju iesaistīšanās un savstarpējā sadarbība, jo vienas institūcijas pārstāvis parasti nevar piedāvāt cietušajam kompleksu palīdzību, uzskata LM. Piemēram, gadījumos, kad Valsts vai pašvaldības policija saņem izsaukumus par konfliktu ģimenē, bet kriminālprocess netiek uzsākts, ir būtiski informāciju par šiem gadījumiem nodot tālāk citām institūcijām, piemēram, sociālajiem dienestiem, vai informēt cietušo par iespējām saņemt palīdzību krīzes centros.
LM tuvākajā laikā valdībā iesniegs Informatīvo ziņojumu par vardarbības ģimenē gadījumiem, to izplatību un dinamiku 2012.gadā.
Vienlaikus līdz šī gada 23.oktobrim LM sadarbībā ar pašvaldībām īsteno pilotprojektu par cilvēku, kuri ir veikuši vardarbību ģimenē, rehabilitāciju. Tā ietvaros 5 pašvaldībās ir izveidotas grupas, kurās ar vardarbību veikušām personām strādā psihologi un sociālie darbinieki. Jau šobrīd visas iesaistītās pašvaldības novērtējušas pilotprojektu kā vērtīgu un vēlas to turpināt ilgtermiņā. Pilotprojektu LM uzsāka īstenot 2011.gadā.