Apgalvojumu, ka vardarbībai mājās visvairāk pakļautas sievietes, vislabāk apliecina skaitļi. Kopš Valsts policija aktīvāk sākusi piemērot vardarbīgas personas nošķiršanu, pagājušajā gadā no ģimenes nošķirtas 695 personas.
Valsts policijas veikto nošķiršanas gadījumu pērn ir par pustūkstoti vairāk nekā 2016. gadā. Lielākā daļa no nošķirtajiem ir vīrieši, kas iekaustījuši sievu vai kopdzīves partneri.
Policija paspējusi izanalizēt gadījumus, kas notikuši līdz pagājušā gada 15. novembrim. Un datu analīze rāda, ka 563 gadījumos cietušās ir sievietes, bet 24 gadījumos cietušais ir vīrietis. Taču no šiem 24 gadījumiem 18 vīrieši ģimenē cietuši no cita vīrieša – tēva, dēla vai brāļa. Sešos gadījumos sieviete bijusi vardarbīga pret vīrieti, bet vēl septiņos gadījumos sieviete ir bijusi vardarbīga pret citu ģimenes locekli sievieti.
Cietušie līdz 2017.gada 15.novembrim.
Valsts policija norāda, ka nošķiršanas gadījumu skaita pieaugums saistāms ar to, ka policija cīņu ar vardarbību ģimenēs izvirzījusi par vienu no prioritātēm.
“Un tam tika pievērsta pastiprināta uzmanība, vairāk pievērsa uzmanību arī policijas darbinieku apmācībām, arī lai informētu vairāk sabiedrību par šīm iespējām,” skaidroja policijas Dienesta un koordinācijas biroja vecākā inspektore Lāce Kristīne Lāce-Štrodaha.
Draud ar nazi un mēģina ietekmēt bērnus – ne pirmo reizi
Vienu no ģimenes vardarbības ainām fiksējusi Rīgas pašvaldības policija. Policiju izsaukusi sieviete ar trīs bērniem. Viņa bērnu klātbūtnē aiz matiem vilkta pa zemi, viņai draudēts ar nāvi. To darījis viņas bijušais draugs, viņš sievietei draudējis ar nazi.
Vīrietis policijas klātbūtnē vilcinājās apģērbties un mēģināja emocionāli ietekmēt bērnus, jautājot, “vai vajag, lai papu savāc?”.
Izsaucēja saka - ja viņu izlaidīšot ārā, viņš viņu nositīšot. Arī policijai vīrietis klusām izteica draudus.
Vīrietis no mājas tika izraidīts. Taču pat pēc nāves draudiem un iespaida, ko notikušais atstājis uz bērniem, sieviete lūdza vīrieti tikai izolēt uz kādu laiku. Par ilgāku nošķiršanu viņa sola vēl domāt. Taču šī nav pirmā vardarbības situācija ģimenē. Jau iepriekš, lai pasargātu sevi un bērnus no viņu tēva, sieviete saukusi policiju. Tikai galvaspilsētā vien municipālā policija pērn braukusi uz 2500 ģimenes konfliktiem.
Statistika – tikai aisberga redzamā daļa
“Tā tendence, ko pamatā izvēlas, iespējams, cietusī persona vai tā persona, kurai tā kā ir bail atrasties varmākas klātbūtne, ir opcija, ka mēs viņu [varmāku] aizturam līdz šīm 12 stundām atskurbšanai,” stāstīja Rīgas pašvaldības policijas administratīvās pārvaldes galvenais speciālists Deins Millers.
Konkrētais gadījums apliecina speciālistu teikto par to, ka reālā vardarbības statistika ir tikai aisberga redzamā daļa. Valsts policija neapkopo datus, lai noskaidrotu, piemēram, cik daudzi dzīvesbiedri pērn nogalinājuši savas sievas.
Labklājības ministrija norāda – 2016. gadā no vīra rokas mirušas vismaz 5 sievietes, bet vēl 17 mirušas no citu ģimenes locekļu nodarītajiem miesas bojājumiem.
“Aptuveni 100 sievietes nokļuva slimnīcā ar dažāda veida miesas bojājumiem, un tad mēs redzam visus tos gadījumus, kas aiziet pie mums uz rehabilitāciju, un tie ir vairāki simti katru gadu, kad sievietes, kuras cietušas no partnera vardarbības, saņem valsts apmaksāto rehabilitācijas pakalpojumu,” stāstīja Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes lietu departamenta vecākā eksperte Viktorija Boļšakova.
Latvijā vardarbība ģimenē nodokļu maksātājiem izmaksā 400 miljonus eiro gadā
Pēdējais dzimumu līdztiesības institūta pētījums, kas aprēķinus veicis visās Eiropas valstīs, secinājis, ka Latvijā vardarbība ģimenē nodokļu maksātājiem izmaksā 400 miljonus eiro gadā. Šīs izmaksas veido piekautās personas slimības lapa, invaliditātes pabalsts, rehabilitācijas pakalpojumi, vairākkārtēji policijas ekipāžu izbraukumi, slimnīcu rēķini un tamlīdzīgi.
Krīzes centrs “Skalbes”, kur nonāk daļa no cietušajām sievietēm, norāda, ka, nerisinot situāciju, nav pamata cerībai, ka vardarbīgais dzīvesbiedrs pats labosies.
“Ar katru reizi tas vardarbības akts var kļūt bīstamāks, un kādreiz arī tāds mīts, ka nu nekas jau tur nebija, tikai pagrūda vai raustīja, vai purināja… Bet es domāju, ka nevajag gaidīt, kamēr cilvēks dabū kādu invaliditāti vai tiešām tiek nogalināts,” pauda Krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” vadītāja Zane Avotiņa.
“Sākas tas parasti ar tādām vienkāršākām lietām un pamazītēm var pāraugt tiešām nopietnos smagos miesas bojājumos,” brīdināja Avotiņa.
Policija: varmāku reabilitācijai jābūt obligātai
Kopš 2015. gada arī varmākām ir iespējama valsts apmaksāta rehabilitācija. Cik daudzi varmākas to izmanto, nav zināms, jo šādu informāciju ir pārāk sarežģīti apkopot.
Valstis policijā uzskata, ka tas nav vairākums, tāpēc varmāku rehabilitācijai ir jābūt obligātai, ieguvēji būtu visi.
“Viņas [upuri] jau nevēlas, lai šis varmāka pazūd no viņu dzīves, viņa vienkārši nevēlas, lai viņš tā dara. Jo varmākas vardarbībai ir noteikti cikli, apļi, nu, ir rožu brīdis un ir tie sliktie brīži,” norādīja Kristīne Lāce-Štrodaha.
Avotiņa savukārt pauda, ka vardarbība ir “tiešām apzināti izvēlēta uzvedība, un ar to būtu jāstrādā, un to var arī mainīt, bet nereti tiešām cilvēki baidās, reizēm arī paši varmākas izjūt kaunu, reizēm ir grūti atzīt, šķiet, ka šāda veida konfliktu risināšana ir normāla”.
Šogad ieplānotas izmaiņas likumā, kas varmākām rehabilitāciju uzliks par obligātu.
Taču Labklājības ministrija norāda, ka no vardarbības cietušajiem joprojām ir ļoti daudz neērtību ikdienā.
“Mēs varam teikt, jā, likumos mums vairs tādu lielu caurumu nav, bet praksē, ja, piemēram, sieviete ir cietusi no seksuālas vardarbības piektdienas vakarā, viņai ir jāgaida līdz pirmdienai tiesu medicīniskā ekspertīze, un tā laikā pat nevar ieiet dušā, lai nenomazgātu pierādījumus. Nu tā nav cietušajam draudzīga pieeja,” norādīja Boļšakova.
Labklājības ministrijā stāsta, ka šis ir tikai viens no piemēriem, kas atklāj, ka joprojām nav darīts viss, lai samazinātu upura ciešanas.
