Likumprojektu izskatīšanai pirms iesniegšanas Saeimā trešdien, 4. septembrī, pārspriedīs Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.
Jau iepriekš ministrija aicināja pašvaldības, kurām ir informatīvie izdevumi, izslēgt tos no Uzņēmumu reģistra masu informācijas līdzekļu reģistra. Tomēr daļa no pašvaldībām lūgumu nav pildījušas.
„Pašvaldības tādu lēmumu ne labprāt pieņēma. Ļoti maz tādu pašvaldību. Līdz ar to tikai likuma izmaiņas, kur strikti noteikts, ka pašvaldības vairs nedrīkst [dibināt masu informācijas līdzekļus], ir risinājums tam, ka nākotnē nebūs mediju pašvaldību rīcībā,” sacīja ministra padomnieks Madars Lasmanis.
Viņš norādīja uz Konkurences padomes vairākkārt paustajām bažām par tirgu kropļojošiem elementiem. “Protams, mēs arī to saskatām un uzskatām par pareizu, ka nebūtu jākropļo reklāmas tirgus, ar ko mēs netiekam nekādi skaidrībā. Aizvien vairāk pašvaldības tomēr savos tajos masu saziņas līdzekļos izvieto dažāda veida reklāmas,” sacīja Lasmanis.
VARAM arī uztrauc objektīvas un daudzpusīgas informācijas nepieejamība: “Tāpēc mēs uzskatām, ka tikai brīva un neatkarīga žurnālistika spēj sagatavot tādus materiālus.”
Vienlaikus liegums dibināt medijus neatceltu pienākumu pašvaldībām informēt iedzīvotājus par savu darbību. “Viņiem ir tāpat iespējas attīstīties digitālajā vidē, respektīvi, mājaslapas formātā. Varbūt arī pastāv kaut kādi bezmaksas izdales biļeteni, lai informētu par saistošajiem noteikumiem. Bet tas nevarētu būt tāds materiāls kā laikraksts, kurā ir plaša informācija par notiekošajiem pasākumiem, reklamēti kultūras, izglītības un dažādi citi pasākumi, arī dome reklamēta un tāpat arī izvietota citādāka tipa reklāma,” skaidroja Lasmanis.
KONTEKSTS:
Jau iepriekšējās Saeimas laikā Konkurences padome padome vairākkārt pauda, ka vēlas, lai likumā tai būtu paredzētas iespējas vērsties pret publiskām personām, kas ar saviem lēmumiem un darbībām rada priekšrocības kādam uzņēmumam un deformē tirgu. Taču šo ieceri nobremzēja pašvaldības.
