Pozitīvi rezultāti esot saistībā ar pašvaldību administratīvo resursu, sacīja Oša. Viņa norādīja, ka viens no reformas mērķiem bija pārskatāmāka administratīvā struktūra un administratīvie izdevumi. Līdz šim pašvaldības ziņojušas par ietaupītiem līdzekļiem, tām apvienojoties un deputātu skaitam samazinoties.
Līdz ar to, piemēram, Valmierā ietaupīti 200 000 eiro, bet Ogrē – 30 000 eiro.
Vienlaikus VARAM pārstāve atzina, ka administratīvā resursa pieaugums jāvērtē katrā pašvaldībā atsevišķi. Mazākumā gadījumu pašvaldībām, piemēram Bauskas un Ādažu novados, ir bijušas bažas par to, ka ar reformas ieviešanu nebūs administratīvo izdevumu ietaupījuma, atklāja Oša.
“Jebkurā gadījumā – tas ir pirmais solis, kas liecina, ka strādāt var efektīvāk, kopā var vairāk izdarīt un arī nauda paliek pāri citām vajadzībām. (..) Ietaupījums var būt ļoti dažāds. Tas var būt vairāki simti tūkstoši [eiro], kaut vai uz šīm deputātu algām. Tas var būt desmiti tūkstoši, bet, manuprāt, tas ir diezgan būtiski. Tas arī ir labas pārvaldības jautājums, ka mēs katrs sevi pārskatām noteiktā laika periodā, lai strādātu efektīvāk,” sacīja Oša.
Tāpat Oša atzina, ka pašvaldības saskārušās ar problēmām saistībā ar brīvprātīgajām iniciatīvām jeb vajadzībām, kuras pašvaldībā realizē pēc savas iniciatīvas, nevis pēc likumā noteiktām prasībām. VARAM saņemti ziņojumi par atsevišķām pašvaldībām, kur iedzīvotāji ir nobažījušies, ka kāda iniciatīva, piemēram, brīvpusdienas skolās, ir pārāk dārga.
Kopumā VARAM secinājis, ka pašvaldības joprojām strādā pie apvienošanās risinājumiem. Vislabāk apvienošanās rezultātus varēs novērtēt nākamā gada pašvaldību budžeta sastādīšanas procesā, norādīja Oša.
“Jebkura reforma valsts pārvaldē sev līdzi nes dažādus lēmumus, kurus, iespējams, ne vienmēr ir viegli realizēt. Šis ir tas pats gadījums. Arī pašreiz pašvaldību vadītājiem ir jāpārskata sava vienotā saimniecība un reizēm jāpieņem nepopulāri lēmumi,” atzina VARAM pārstāve, uzsverot, ka nākamais gads, kad pašvaldības sāks strādāt ar jaunajiem budžetiem, būs būtisks.
KONTEKSTS:
1. jūlijā darbu sāka jaunās pašvaldības.
Līdz ar novadu reformu Latvijā ir noteiktas 10 valstspilsētas – Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Ogre, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils. No tām trīs – Ogre, Jēkabpils un Valmiera – jau pašlaik ir kopā ar apkārt esošajiem novadiem.
