Tā norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
Pašvaldībai ir tiesības ierosināt ārkārtas situācijas izsludināšanu, tomēr lēmumu par to pieņem Ministru kabinets. Taču pašvaldība valdībai nebija izteikusi lūgumu šo jautājumu izskatīt. Tukuma novadā pagaidām atturas komentēt, vai rīkojumu atcels.
„Pašlaik Tukuma novada dome šādu lēmumu vai rīkojumu nav saņēmusi. Ja tāds ir pieņemts, tad, tikko saņemsim, izvērtēsim tālāko rīcību,” sola Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans. „Mūsuprāt, rīkojāmies atbilstoši tai situācijai, kāda bija izveidojusies Šlokenbekas dīķi. Mēs uzskatām, ka mūsu faktiskā rīcība tajā brīdī bija vienīgā un atbilstošā, lai novērstu tālāku piesārņojuma noplūšanu upē,” norādīja Lukmans.
Cits viedoklis gan ir VARAM valsts sekretāra vietniecei Ilonai Raugzei. „Mēs, protams, neapšaubām objektīvo nepieciešamību saprotot, ka situācija patiešām bija kritiska. Bet šajā gadījumā mums ir pretenzijas pret lēmuma juridisko formu un lēmuma saturu. (..) Šis precedents liek mums domāt par iespējām, vai nevajadzētu pašvaldībām atjaunot šādas tiesības. Iepriekšējais likums paredzēja, ka pašvaldībām ir tiesības izsludināt ārkārtējo situāciju, bet izstrādājot jauno likumu, šīs tiesības tika ierobežotas,” viņa norāda.
Jau vēstīts par masveida zivju slāpšanu Šlokenbekas dzirnavu ezerā, no kura izsmeltas četras tonnas beigtu zivju.10.jūlijā Tukuma pašvaldības dome izsludināja ārkārtas situāciju.
Augstais piesārņojuma līmenis ezerā saistīts ar to, ka Tukuma pilsētas kanalizācijas sistēmā kāds ielaidis tik netīrus notekūdeņus, ka bioloģiskās attīrīšanas ietaišu mikroorganismi netika galā un nespēja atjaunoties.